Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Suleimans I Lieliskais (1520.–1566.g.)

Suleyman - angļu val.
Par „lielisko” viņu iesauca itāļi.

Desmitais un varenākais no osmaņu sultāniem, kas valdīja no 1520. līdz 1566.gadam. Viņa valdīšanas laikā Osmaņu impērija pletās visplašāk un bija visvarenākā. Paplašināja impērijas robežas, pievienojot Mazāzijas austreņu daļu un Irāku. Uzbūvēja lielu floti un nodrošināja turku hegemoniju Vidusjūrā. Eiropieši mēdza dēvēt par „Lielisko,” bet musulmaņi – par „Likumdevēju” (al Kanuni).

Radniecība. Tēvs – Selims I Bargais (iepriekšējais sultāns).
Dēls – Selims II, nākamais sultāns).
Brāļu nebija.

Dzīvesgājums. Dzimis 1494.gadā.
Iesākumā bija vietvaldis Krimā.
Kāpa tronī pēc tēva nāves 1520.gadā 24 gadu vecumā.

Ārpolitika. Atjaunoja un personīgi vadīja karus, ko bija vedis viņa tēvs. Savā karavadoņa darbībā ir salīdzināms ar tādu turku karotāju kā Muhameds II.
Suleimans I veica 8 karagājienus uz Ungāriju un iekaroja tās lielāko daļu. 1521.gadā iekaroja Belgradu no ungāriem. Ungārija uz 150 gadiem nonāca turku valdīšanā, bet šī uzvara izsauca jaunas bažas Eiropā turku iekarojumu sakarā.
1522.gadā ar lielas flotes palīdzību iekaroja stipri nocietināto Rodas salu, kas līdz tam piederēja Jāņa bruņinieku ordenim. Sultāns bija apsolījis saglabāt dzīvības salas aizstāvjiem, ja tie padosies. Savu solījumu Suleimans I arī ievēroja, tā pasaulei nodemonstrējot savu respektu pret noslēgtiem līgumiem. Pēc šīs uzvaras osmaņu turki ieguva kontroli pār ievērojamu daļu Vidusjūras.
1526.gadā Suleimans I atsāka iekarošanas karus Eiropā un uzbruka Ungārijai, pienākdams pie galvaspilsētas Budas. Tā paša gada 29.augustā turki sakāva visu ungāru eliti un karali Laijošu II kaujā pie Mohačas, karalis krita atkāpjoties. Pēc kaujas turki nogalināja arī visus karagūstekņus. 10.septembrī Suleimans I ieņēma Budu. Lielākā daļa Ungārijas no tā brīža nonāca turku varā, kas bija Ungārijas valsts gals.
Tas izraisīja Austrijas Hābsburgu valdnieku uztraukumu. 1527.gadā erchercogs Austrijas Ferdinands Habsburgs atkaroja turkiem Budu.
1529.gadā Suleimans I Budu austriešiem atkaroja, iegāja Austrijā un 26.septembrī aplenca Vīni, lai gan slikto laika apstākļu dēļ nespēja izmantot lielāko daļu slavenās turku artilērijas. Sultāna janičāri ielauzās pilsētā caur Korintas vārtiem, bet lielākoties gāja bojā no austriešu kareivju lodēm. Pēc vairākiem nesekmīgiem triecieniem Suleimans I 16.oktobrī noņēma aplenkumu, nogalinot karagūstekņus. Šis neveiksmīgais Vīnes aplenkums iezīmēja Osmaņu impērijas pagrimuma sākumu.
Pēc tam Suleimans I neatgriezās Konstantinopolē, bet ziemoja Budā un gatavoja jaunu uzbrukumu Vīnei.
1532.gadā Suleimana I armija devās no Budas, taču to apturēja horvātu un korintiešu apvienotie spēki.
1533.gadā Suleimans I nozīmēja par osmaņu flotes Lielo admirāli berberu korsāru flotes komandieri Hairadīnu Sarkanbārdi.
1534.gadā Tahmasps I mēģināja izspiest uzbekus no Horasānas, bet tikmēr Suleimans I uzbruka Persijai no rieteņiem un ieņēma Tebrizu un Bagdādi. Tai pat gadā apvienotā osmaņu un berberu flote atņēma portugāļiem Tunisiju.
1535.gadā pēc neveiksmīga mēģinājuma saķerties cīņā ar Tahmaspu I, Suleimans I atgriezās Konstantinopolē. Bagdāde un lielākā Irākas daļa palika osmaņu valdīšanā.
1536.gadā kara laikā pret spāņu karali Kārli V franču karalis Francisks I noslēdza savienību ar Suleimanu I. Kad franču armija ieņēma Turīnu, osmaņu flote izsēdās krastā Itālijā.
1537.gadā ar franču un Hairadīna korsāru atbalstu osmaņi sāka karu pret Venēciju un aplenca Korfu salu Grieķijā.
1538.gadā Suleimans I iecēla Alžīrijas beju un berberu pirātu vadoni Haidaradīnu Sarkanbārdi par otomaņu flotes admirāli. Hairadīns sakāva spāņu un venēciešu apvienoto floti pie Prevezas Grieķijā. Šī uzvara nodrošināja osmaņu hegemoniju Vidusjūras baseinā.
1540.gadā Suleimans I noslēdza mieru ar Venēciju.
1540.gadā austrieši aplenca Budu.
1541.gadā Suleimans I devās pretuzbrukumā austriešu erchercogam Ferdinandam un nostiprināja osmaņu pozīcijas Ungārijā.
1541.gadā osmaņi sagrāba Tebrizu Persijā.
1545.gadā Suleimans I un Austrijas Ferdinands noslēdza pamieru.
Pēc Sarkanbārža nāves, 1546.gada jūlijā Draguts ieņēma viņa vietu kā osmāņu kara flotes virspavēlnieks Vidusjūrā, bet 1551.gadā oficiāli stājās turku sultāna Suleimana I dienastā - saņēma kapudanpašā titulu (Osmaņu impērijas flotes komandieris), ko saglabāja līdz 1556.gadam.
1547.gadā saskaņā ar daudzpusēju miera līgumu starp Habsburgiem, pāvestu, Venēciju, Franciju un osmaņiem Ungārija palika turku impērijas sastāvā.
1548.gadā iebruka Persijā darbojoties kopā ar Tahmaspa I dumpīgo brāli Alkaru Mirzu. Viņa mērķis bija sagraut Sefevīdu šīītu valsti. Tomēr Suleimanam I nācās atkāpties, jo Tahmasps I izvairījās no tiešas sadursmes, tā vietā izvēlēdamies nostiprināt savu armiju.
1551.gadā sultānam neizdevās ieņemt Maltas salu, toties viņš iekaroja Tripoli (tagadējā Lībijas galvaspilsēta) un tā kļuva par atbalsta punktu turpmākais Ziemeļāfrikas iekarošanai.
1554.gadā Suleimans I no jauna sāka karu ar Sefevīdu Persiju, taču panākumus tā arī neguva. Kā rezultātā 1555.gada 29.maijā pēc gandrīz 40 gadu ilga kara Osmaņu Turcija un Sefevīdu Persija noslēdza miera līgumu Amasjā. Tas nostiprināja osmaņu varu pār Bagdādi ar noteikumu, ka Irākas zemēs netiks bojātas šiītu svētvietas.
1565.gadā osmaņu turki pielika lielus spēkus, lai iekarotu Maltas salu. Salas aplenkums ilga no 20.maija līdz 11.septembrim. Valetas ostu aizsargāja joanītu bruņinieki, kas noturējās līdz spāņu papildspēku atnākšanai.
Aktīvi sazinājās ar Eiropas valstīm, atzina diplomātu neaizskaramību, slēdza līgumus – kapitulārijus („ielikt līgumā galvu”). Zīmīgi, ka osmaņu valsts iekārta ietekmēja absolūto monarhiju veidošanos Eiropā, jo Eiropas karaļi ņēma piemēru no Suleimana I valsts pārvaldes metodēm.
Nomira 1566.gada 5.septembrī 70(72?) gadu vecumā pārgājiena laikā Ungārijā.

Iekšpolitika. Varenākais no osmaņu sultāniem. Uzbūvēja Osmaņu valsti kā varenu impēriju. Pirmo reizi vēsturē valstiski sāka funkcionēt hanifija skolas šariata tiesas. Tamdēļ musulmaņi tam piešķīra titulu „likumdevējs,” pastāv uzskats, ka šī sultāna valdīšanas laikā valdījis valstisks taisnīgums.
Uzturot savas valdīšanas reputāciju, Suleimans I nozīmēja par klīriķiem un šariata tiesnešiem (kadi). Tieši šī sultāna laikā sultāna islāma padomnieki muftiji sāka ieņemt redzamu lomu garīgajā hierarhijā.
1556.gadā pabeigta Suleimana kompleksa būve. Tād 4 akros platības izvietojās medrese ar 100 vietu kopmītni studentiem, liela bibliotēka, ēdnīca nabagiem un labdarības istāde.

Reliģija. Tautas atmiņā sultāns palicis arī kā mošeju celtnieks. 1556.gadā Konstantinopolē tika pabeigta 1550.gadā sāktā Suleimana kompleksa celtniecība. Mošejas Damaskā, Bagdādē, Mekā un Medinā.
Suleimana I laikā impērijā bija labvēlīga attieksme pret citām reliģijām.

Aplūkojamie objekti.
Kapa vieta. Viņa iekšējie orgāni apbedīti Ungārijā (te gāja bojā karagājiena laikā) kaut kur pie Sigetvaras. Precīzi vieta nav zināma, turku arheologi veic meklējumus kopš 2012.gada. Iesākumā tie neveiksmīgi meklēja pie Tjurbekas baznīcas, bet tagad savus centienus pārnesuši uz tā saukto Vīnogulāju pakalnu. Patlaban kapene vēl nav uzieta.

Avoti.
Suleimana Lieliskā slavināšanas vārds Benderos. „Esmu Dieva kalps un šīs pasaules sultāns. Ar Dieva Žēlastību esmu Muhameda kopienas galva. Dievišķais spēks un Muhameda brīnumi ir ar mani. Es – Suleimans, kuram par godu tiek rīkotas hutbas [piektdienas lūgšanas] Mekā un Medīnā. Bagdādē esmu šahs, Bizantijas valstī – Cēzars, Ēģiptē – sultāns. Tas esmu es, kas sūta flotes Eiropas, Magribas un Indijas jūrās. Es – sultāns, kas sagrābis Ungārijas kroni un troni, un atdevis to man padevīgam vergam. Vojevoda Petrs [Petrs Rarešs – Moldāvijas pārvaldnieks] mēģināja pacelt galvu, taču mana zirga pakavi iemīdīja to pīšļos, un pakļāvu es Moldāvijas zemi.”

Izteicieni.
„Dienu un nakti mūsu zirgs stāv apseglots un mēs paši esam apjozušies ar zobenu.”

Nospiedums kultūrā. 
Seriāls "Lieliskais gadsimts." Krāšņš turku seriāls, kura darbība norisinās Suleimana I Lieliskā valdīšanas laikā. Darbības centrā ir sultāna galms, kas tēlots kā intrigu pūznis. Tā kā filmā parādītas sultāna konkubīnes, kā arī viņš iemalko vīnu, tad turku konservatīvākajā sabiedrības daļā seriāls izsaucis sašutumu - 2011.gadā pēc pirmo sēriju demonstrēšanas TV saņēma 70 000 sūdzības. Erdogans pat esot piedraudējis seriālu aizliegt, bet aviosabiedrība Turkish Airlines to pārtraukusi rādīt savu reisu laikā.
Latvijā šo seriālu demonstrē kanāls LNT, un tas ir iemesls kādēļ mūsu portāla Aliens.lv "Enciklopēdiju" sadaļā šis šķirklis ir viens no visvairāk apmeklētajiem.

Saites.
Otomaņu turku sultāni (1299.-1224.g.).