Belgrada
- Detaļas
- Publicēts 13 Augusts 2015
- Autors Redaktors
Serbijas galvaspilsēta, lielākā Rietumbalkānu pilsēta, kur satek divas upes - Sava un Donava.
Vēsture. 1457.gadā Muhameds II Iekarotājs atsāka Belgradas aplenkumu ar 60 000 vīru lielu armiju, un pilsētas sienas neizturēja vareno turku artilēriju. Taču sultāna janičāriem neizdevās uzveikt pilsētas aizstāvjus ielu kaujās un pilsēta tā arī nekrita turku rokās. Ungārijas līdzenumi atkal bija pasargāti.
Pēc II Pasaules kara starp Belgradu un Zemunu tika uzbūvēts jauns rajons - Jaunā Belgrada (Novi Beograd), kas tagad ir pilsētas finanšu un uzņēmējdarbības centrs.
Aplūkojamie objekti.
Kalemegdana cietoksnis. Belgradas vēsturiskajā sirdī, uz pakalna, Savas un Donavas satekā. Savulaik bijis niknu cīņu liecinieks starp kristiešiem un musulmaņiem. Tagad tas pārveidots par atpūtas parku.
Kara muzejs. Tas izvietots parkā. Tur ir II Pasaules kara laika tanki un lielgabali.
Iekšā un ap to iekārtots liels parks.
Cietoksnī atrodas zoodārzs ar 2000 dzīvniekiem.
Sv.Savas katedrāle. Tā vienlaikus var uzņemt 10 000 cilvēku. Blakus tai atrodas arī mazā Sv.Savas baznīca.
Kņaza Mihaila iela. Galvenā Belgradas iepirkšanās iela.
Republikas laukums. Belgradas centrālais laukums. Tā ZA stūrī ir 19.gs. teātra ēka un 20.gs. sākuma muzejs. Remonta dēļ muzejs pašreiz ir slēgts, bet tūristi var aplūkot foajē, kur redzami horvātu mākslinieka Ivana Mestroviča darbi Art Deco stilā. Muzeja priekšā ir jātnieka statuja, kurā atveidots princis Mihailo Obrenovičs. Viņš bija pie varas 1867.gadā, kad padzina turkas, taču jau pēc gada tika nogalināts.
Pie laukuma ir arī drūma paskata Preses nams, celts XX gs. 50.gados. No laukuma atiet pilsētas galvenā gājēju iela Kneza Mihaila.
Studentu laukums.
Zemuna. Sena austriešu pilsētiņa, kas Belgradai plešoties platumā, kļuva par tās sastāvdaļu. Kādreiz tas bijis atsevišķs Austroungārijai piederošs ciems - impērijas vistālākā austreņu daļa. XVI gs. osmaņu turki okupēja Belgradu, bet nepārgāja pāri Savas upei uz Zemunu. Tomēr pāri upei bieži risinājās cīņas.
Gardošas tornis - viens no 4 torņiem, kas reiz noteicis Austroungārijas tālāko austreņu robežu.
Futbola stadions Partizan. Ar grafitiem aprakstīts.
Teslas muzejs. Te glabā zinātnieka personīgās mantas un arī urnu ar viņa pīšļiem. Iepriekš pieteiktām grupām ir iespēja noskatīties viņa eksperimentu paraugdemonstrācijas.
Dienvidslāvijas Vēstures muzejs. 200 000 eksponātu.
Broza Tito kapene. Baumas apšauba to, ka Tito patiesi ir še apglabāts. Tieši blakus kapenei ir izstāde ar Tito dāvātiem suvenīriem no visas pasaules.
Dienvidslāvijas Filmu arhīvs. Dibināts 1949.gadā un uzskatāms par vienu no 5 nozīmīgākajiem filmu arhīviem pasaulē. Tajā ir ap 100 000 vietējo un ārzemju filmu, plakātu, fotogrāfiju u.c. priekšmetu. Te aplūkojama arī viena no 1896.gada brāļu Limjēru kamerām. Te notiek filmu demonstrācijas.
Bajloni Brīvdabas tirgus.
Etnogrāfiskais muzejs.
Skadarlijas ieliņa. Atvērta naktsdzīvei.
Serbu ortodoksālās baznīcas muzejs. Te ir Dž.Brankoviča portrets.
Saites.
Serbija.
Dienvidslāvija.
