Aliens

Vidusjūra

Mediterraneum Sea.
Ibērijas jūra - mazlietots Vidusjūras nosaukums.

Atlantijas okeāna vidus jūra, kas apskalo Eiropas, Āzijas un Āfrikas krastus.

Platība - 2 500 000 km2.
Tilpums - 3839 km3.
Vidējais dziļums - 1541 m.

Ģeogrāfiskais apraksts. Rieteņu daļā Gibraltāra jūras šaurums savieno ar Atlantijas okeānu, ZA Dardaneļi - ar Marmora jūru un tālāk Bosfors - ar Melno jūru., DA Suecas kanāls - ar Sarkano jūru.
Iedala vairākos baseinos: Tirēnu, Adrijas, Jonijas, Egejas un Kipras jūras. Vidusjūras baseinā ietilpst arī Memora, Melnā un Azovas jūra.
Vidusjūrā ietek lielas upes - Nīla. Ebro, Rona, Po.
Līči - Valensijas, Lionas, Dženovas, Sidras, Gabesas līči.
Apenīnu pussala, Sicīlija un Malta sadala Vidusjūru 2 galvenajās lielieplakās. Rieteņu lielieplakā dziļums ir līdz 3719 m (Tirēnu jūrā), atsevišķi pacēlumi veido Baleāru, Pitiusu salas, Korsiku, Sardīniju. Austreņu lielieplakā dziļums līdz 5121 m, lielākās salas - Krēta un Kipra.

Vēsture. Kad ledājs virzījās uz dienvidiem, ūdens līmenis pazeminājās gan Vidusjūrā, gan Sarkanajā jūrā. 
XVI gs. Vidusjūrā risinājās nikna cīņa starp Eiropas valstīm un Osmaņu impēriju. Vidusjūras piekrastes valstis tolaik ļoti cieta gan tieši no turku kara flotes, gan arī no Ziemeļāfrikas pirātu sirojumiem, kas bija osmaņu vasaļi. Galveno cīņas smagumu ar turkiem tolaik iznesa Venēcijas republika. Zināmus panākumus eiropiešiem cīņā pret turkiem Vidusjūrā  izdevās gūt 1571.gada kaujā pie Lepantas, kad tika iznīcināta gandrīz visa osmaņu flote - vairāk kā 200 galēras. Eiropieši saglabāja pārsvaru Vidusjūras rieteņu daļā. Tā arī bija pēdējā lielā airu kuģu kauja civilizācijas vēsturē, visai strauji tos sāka izspiest ātrākie un manevrēt spējīgākie buru kuģi.

Daba. Zivis - brētliņas.

Nogrimušās pilsētas Vidusjūrā.
      Atlitjamas apmetne. Izraēlas ziemeļu krasts.

Saites.
Atlantijas okeāns.