Aliens

Mazāzijas pussala, Anatolija

Asia Minor un Anatolia, Anadolu.

Pussala Rietumāzijā, tagad politiski Turcijas galvenā teritoriālā daļa, vēsturiskais nosaukums - Anatolija.

Raksturlielumi. Garums - vairāk kā 1000 km.
Platums - 400-600 km.

Ģeogrāfija. To apskalo Melnā, Marmora, Egejas jūras un Vidusjūra.
ZR - Bosfora un Dardaneļu jūras šaurumi.
Lielāko daļu pusalas aizņem Mazāzijas kalniene, austreņos - Armēnijas kalnienes rieteņu daļa.

Vēsture. Senie grieķi Mazāziju iekļāva savas ekumēnes jēdzienā. No V-IV gs.pmē. Mazāzijas pussalu sauca par Anatoliju.
Bija Hetu valsts sastāvā. No VIII gs.pmē. bija pakļauta persiešu uzbrukumiem. No IV-II gs.pmē. sākumam bija Maķedonijas Aleksandra impērijas sastāvā.
No II g.pmē. - Romas impērijas sastāvā, bet pēc tam līdz XI gs. - Bizantijas impērijas sastāvā. 
325.gadā, kad imperators Konstantīns I kristietību pasludināja par Romas valsts reliģiju, Mazāzijā kristieši jau bija pārsvarā.
Samērā īsā laikā – līdz 1080.gadam savā varā visu Mazāziju pārņēma seldžuku turki. 
Osmaņu impērijas laikā par Anatoliju (Anadolu) sauca vilajetu Mazāzijas ZR ar centru Kitahjā. Kopš XX gs. 20.gadiem par Anatoliju sauc visu Turcijas Āzijas daļu.
1919.gadā Grieķija iestājās karā pret Turciju un karu zaudēja. Kristiešus masveidā nogalināja. Lai to kaut kā izbeigtu, tika nolemts turkus pārmitināt no Grieķijas uz Turciju, bet grieķus - no Turcijas uz Grieķiju. Vēsturē šo procesu nosauca par "Mazāzijas katastrofu." 

Saites.
Turcija.