Rodas sala
- Detaļas
- Publicēts 10 Decembris 2015
- Autors Redaktors
Grieķijai piederoša sala Egejas jūrā, Mazāzijas DR piekrastes tuvumā.
Vēsture. Senatnē Rodā krustojās galvenie tirdzniecības ceļi, kas saistīja Egejas jūru ar Vidusjūras zemēm, Priekšāziju un Mazāziju.
III-II g.tk.pmē. sala ietilpa krētiešu-mikēniešu kultūras areālā, un tajā atradās nozīmīgi jūras tirdzniecības centri. To nozīme saglabājās arī pēc doriešu iebrukuma Rodā.
VIII-VII gs.pmē. Rodas pilsētas aktīvi piedalījās Sicīlijas, Ziemeļāfrikas u.c. teritoriju kolonizācijā. Grieķu-persiešu karu laikā 500.-449.g.pmē. Rodu sagrāba Persija. Pēc tam Rodas sala kļuva par Arhe Atēnu savienības dalībnieci.
412.g.pmē. Peloponēsas kara laikā Rodu izdevās pakļaut Spartas valstij, bet 396. (vai 395.) g.pmē. salinieki no jauna nostājās Atēnu valsts pusē.
Sabiedroto kara laikā 357.-355.g.pmē. Roda galīgi atkrita no Atēnām.
408.-405.g.pmē. notika galīga salas pilsētu politiska apvienošanās ar centru Rodas pilsētā, kas dibināta 408./407.g.pmē. Antīkā Rodas valsts bija attīstīta vergturu valsts ar helēņu republiku laika politisko iekārtu, ar tirgotāju, amatnieku un zemes īpašnieku oligarhiju vadībā.
44.g.pmē. Rodas sala tika iekļauta Romas impērijas Āzijas provinces sastāvā.
Krusta karu laikā tur apmetās Sv.Jāņa Bruņinieku ordenis, kas tur ienāca ap 1301.gadu (sākot ar 1309.g.?) no Kipras. Rodā Sv.Jāņa pirāti sastapās ar pirātiem no Ziemeļāfrikas, tomēr bez lielām grūtībām atsita to uzbrukumus. Bruņin ieki salu atkaroja turkiem un saracēņiem.
XIV gs. Sv.Jāņa bruņinieki atvairīja arī Ēģiptes sultāna uzbrukumu.
1522.gadā stipri nocietināto Rodas salu iekaroja osmāņu turki Suleimana I Lieliskā vadībā. Sultāns bija apsolījis saglabāt dzīvības salas aizstāvjiem, ja tie padosies. Savu solījumu Suleimans I arī ievēroja, tā pasaulei nodemonstrējot savu respektu pret noslēgtiem līgumiem. Tomēr salu bija jāpamet Sv.Jāņa bruņinieku ordenim, kas 1530.gadā apmetās Maltā. Tā, sākot ar 1309.gadu svētbilde 2 gadsimtu laikā atradās Rodas salā, ko bruņinieki atkaroja turkiem un saracēņiem. 1522.gada jūlijā otomaņu sultāna Suleimana I karaspēks izsēdās salā un ar flotes tabalstu uzbruka Rodas cietoksnim. Neskatories uz sīvo pretestību, pilsēta tika ieņemta. Paošanās noteikumu starpā turkiem bija rakstīts, ka "kavalieriem ļauts atrasties salā 12 dienas, kamēr viņi pārnesīs uz kuģiem svēto pīšļus, svētos traukus no Sv.Jāņa baznīcas, dažādus ordeņa retumus un viņu personīgo mantu, lai salā esošās baznīcas netiktu apgānītas, par ko kavalieri no savas puses atdod kā Rodu, tā arī tiem piederošās salas."
Pēc šīs uzvaras osmaņu turki ieguva kontroli pār ievērojamu daļu Vidusjūras.
1961.gadā salā tika noturēta Pirmā Vispareizticīgo sanāksme, kas iesāka pareizticīgo koncilu procesu (tas beidzot 2016.gadā notika Krētā) .
Saskaņā ar Lozannas līgumu mūsdienās Rodas sala ietilpst demilitarizētā zonā.
Aplūkojamie objekti.
Zeva kalns. Augstākā virsotne Rodā.
Saites.
Grieķija.
Egejas jūra.
Rodas koloss.
