Habsburgu dinastija
Eiropas aristokrātu dzimta, kas veidojusi monarhijas Sv.Romas Impērijā, Austrijā, Ungārijā un pat Meksikā.
Hābsburgu dzimta ir radusies Šveicē, kur tai piederēja neliela pils - Habitsburga ("Vanaga pils"). Par pirmo Hābsburgu dzimtas valdnieku kļuva Rūdolfs I, kas ieguva zemes Austrijā un tās kļuva par Hābsburgu varas centru. 1273.gadā viņš kāpa Svētās Romas impērijas (Vācijas) tronī.
Hābsburgi valdīja Svētajā Romas impērijā no 1438.-1806.gadam un Austroungārijas impērijā no 1867.-1918.gadam, kad tā tika likvidēta līdz ar sakāvi I Pasaules karā.
Hābsburgi Austroungārijā. Osmaņu sultāna Suleimana I Lieliskā panākumi karā pret ungāriem un Budas ieņemšana 1426.gada 10.septembrī izraisīja pamatīgu satraukumu Austrijā valdošajos Hābsburgos, un pamudināja tos stāties karā kristiešu pusē. Viņi uzņēmās atbildību par Ungāriju, Bohēmiju un Balkānu pussalu, tā liekot pamatus Austroungārijas impērijai.
1918.gadā nodibināja Austrijas Republiku.
Tad arī tika ievests likums, ka Habsburgu pārstāvji nevar kandidēt uz prezidenta amatu. Tagad to mēģinās apstrīdēt.
Hābsburgu Maksimiliāns neveiksmīgi mēģināja iedibināt monarhiju Meksikā.
Aplūkojamie objekti.
Hābsburgu pils Vīnē.
Ķeizaru kapenes vīnē.
Hofburga. Hābsburgu ziemas rezidence.
Saites.
Austrieši.
