Ungārija
- Detaļas
- Publicēts 28 maijs 2015
- Autors Redaktors
Valsts Centrāleiropā.
Galvaspilsēta - Budapešta.
Himna. Mūziku 1844.gadā sacerējis ungāru komponists F.Erkels.
Vēsture. Sencilvēku atradumi pie Vertešselešas Ungārijā agrāk bija datēti ar 300-400 tūkst. gadu, tagad – 185-210 tūkst. gadu.
907.gadā Ungārija iekaroja Lielmorāviju ar visu Bratislavu, kas toreiz pirmo reizi minēta rakstu avotos un ungāru nosaukta par Požoņu.
1291.gadā piešķirtas pilsētas tiesības.
Hābsburgs Maksimiliāns I, kļuvis par Svētās Romas impērijas ķeizaru 1493.gadā, izdevīgi izprecināja savus radiniekus un ieguva Ungārijas troni (arī Spānijas troni, kā arī Nīderlandi un Čehiju).
1526.gada 29.augustā Ungārijas karaļa Laijoša II armija cieta iznīcinošu sakāvi no Suleimana I osmaņu turku armijas.Karalis gāja bojā, pēc divām nedēļām turki iegāja Ungarijas galvaspilsētā Budā un tā Ungārija uz vairāk kā 150 gadiem zaudēja savu neatkarību.
1541.-1784.gados Ungārijas valsts galvaspilsēta bija Bratislava.
1595.gadā ungāru feodāļa Ištvāna Bočkaji vadītā Transilvānijas armija sakāva turkus Valahijā.
1604.gadā Ištvāns Bočkaji vadīja zemnieku, pilsētnieku un vienas daļas muižnieku cīņu pret Hābsburgu kundzību, tika atbrīvota Transilvānija, liela daļa Slovākijas un Ungārijas.
1606.gadā Ištvāns Bočkaji parakstīja Vīnes miera līgumu, ar ko tika panākta daļēja Hābsburgu piekāpšanās ungāru feodāļiem.
1687.gadā Svētās Romas imperators Leopolds I izspieda turku spēkus no Ungārijas, un Austrijai pievienoja lielāko daļu Ungārijas.
I Pasaules karā (1914.-1918.g.). Ungāru zaudējumi I Pasaules kara kauju laukos bija milzīgi – no 3 614 179 iesauktajiem par kara upuriem kļuva 2 138 496. Tomēr arī tas nebija pietiekami, lai Ungārijas muižniecība piekristu jebkādam kompromisam ar konfliktā iesaistītajām un Ungārijai pakļautajām tautām.
Pēc Vācijas impērijas sakāves I Pasaules karā tās armija sāka pamest saskaņā ar 1918.gada Brestas mieru iegūtās teritorijas - Baltiju, Ukrainu, Baltkrieviju.
Mīhāja Kāroja valdība (1918.g.). Grāfa Mīhāja Kāroja – opozīcijā esošās Neatkarības partijas vadītāja - nākšanu pie varas 1918.gada 31.oktobrī un paskaidro, kāpēc Kāroji progresīvā, mazākumtautībām labvēlīgā politika tomēr nedod rezultātus, ir pārāk novēlota, lai glābtu veco Ungāriju tās vēsturiskajās robežās. Kāroji pasludināja Ungāriju par republiku, atlaida kara laika padomniekus, taču nedz izstrādāja savu politiku, nedz izveidoja organizāciju tās panākšanai, kas neļāva īstenot viņa iecerēto zemes reformu.
Kāroji veicināja jauna vēlēšanu likuma pieņemšanu, kas deva iespējas likumdevēja ievēlēšanā piedalīties daudz plašākam iedzīvotāju slānim nekā līdz tam. Tomēr vēlēšanas tika atliktas un Kāroji valdības krahs tuvojās proporcionāli sabiedroto nicinošajai nevērībai un no Maskavas atsūtīto boļševiku iespaida pieaugumam. 1919.gada 4.jūlijā Kāroji demisionēja no prezidenta amata un īsi pēc tam devās trimdā. Valstī varu pārņēma komunisti Belas Kuna vadībā.
Ungārijas padomju republika (1919.g.). 1919.gada marta beigās Ungārijā tika pasludināta proletariāta diktatūra. 1919.gada 4.jūlijā Kāroji demisionēja no prezidenta amata un īsi pēc tam devās trimdā. Valstī varu uz 133 dienām pārņēma komunisti Belas Kuna vadībā. Komunisti realizēja izteikti boļševistiski sociāli ekonomisku un svaidīgu starptautisko politiku.
Viens no ungāru komunistu līderiem - Bela Kuns, tūdaļ piedāvāja Ļeņinam noslēgt savienību starp Ungārijas Padomju republiku un Padomju Krieviju. Formāli Bela Kuns nebija valsts vadītājs, bet gan vadīja Ungārijas Ārlietu ministriju, tomēr tieši viņa rokās bija koncentrēta vara. B.Kuns arī bija tas, kurš uzturēja tiešus kontaktus ar Ļeņinu. Ungārija tobrīd pasaulē izrādījās pasaulē otrā sociālistiskā valsts pēc Krievijas. Tiesa, komunistu kontrolē atradās tikai daļa Ungārijas - Antantes okupētajos reģionos tika saformētas "balto" vienības. Viens no "balto" vadītājiem bija Miklošs Horti, nākamais Ungārijas karalistes reģents, kas iesaistīsies savienībā ar Trešo Reihu.
Bela Kuns un viņa piekritēji ļoti cerēja uz Krievijas Sarkanās Armijas palīdzību. Lai gan sarkankrievi vienubrīd nopietni izskatīja iespēju doties karagājienā uz Ungāriju, tomēr tādiem plāniem nebija lemts realizēties. 1919.gada maijā pretpadomju dumpi sacēla atamans Grigorjevs, kura sacelšanos apspieda tikai ar lielām grūtībām. Kādu laiku pat pastāvēja reāli draudi, ka visas lielinieku armijas Ukrainā pāries atamana pusē. Pēcāk Pilsoņu kara apgrūtinātie krievu lielinieki bija nobažījušies par Deņikina Dienvidu armijas uzbrukumu Maskavai un Ungārija vairs nebija viņu prioritāšu sarakstā.
Sākumā gan arī pašu ungāru "sarkano" vienības darbojās visai apņēmīgi - tika atsists Čehoslovākijas armijas uzbrukums, Slovākijā tika izveidota padomju republika. Sarkanās Ungārijas valdības panākumi atstāja lielu iespaidu uz ASV prezidentu Vudro Vilsonu. Lai arī nelabprāt, tomēr viņš bija spiests nosūtīt uz Budapeštu ielūgumu uz sarunām Ungārijas robežu noteikšanai.
Tomēr Ungārijas padomju valdība pieļāva arī daudz kļūdu, pēc būtības atkārtojot krievu komunistu kļūdas Krievijā. Piemēram, zemes nacionalizācija noskaņoja pret komunistiem ungāru zemniekus. Vēl vairāk vājinājās komunistu valdības atbalsts pēc "tautas sociāldemokrātu" dumpja apspiešanas. Komunistu realizētais "sarkanais terors" pēc būtības arī iznīcināja Ungārijas Padomju republiku.
Uzbrukumā pārgājušie ungāru "baltie" un arī Čehoslovākijas un Rumānijas armijas mēneša laikā sagrāva ungāru "sarkano" vienības. Bela Kuns un vairums ungāru padomju valdības bēga uz Austriju.
1919.gada 2.augustā aizbēgušā Kunas valdību nomainīja ar komunistiem neapvienojušos sociālistu valdība, taču ungāriem pietika ar sociāliem eksperimentiem un viņi atbalstīja vecās elites atgriešanos pie varas svirām.
Mikloša Hortes pavaldība. 1920.gada 1.martā Satversmes sapulce par Ungārijas karalistes pavaldoni ievēl Miklošu Horti. Pavaldoņa titula likumīgās pilnvaras bija visumā identiskas karaliskās dzimtas privilēģijām, bet viņam nebija tiesību ieviest jaunus muižniecības titulus un īstenot karaļa apustuliskās aizbildniecības tiesības pār Romas katoļu baznīcu.
1920.gadā Ungārija bija spiesta parakstīt Trianonas miera līgumu, Ungārija zaudēja 2/3 no savas pirmskara teritorijas.
Betlena periods. 20.gadi un 30.gadu sākumu Ungārijā Rotčailds nosauc par Betlena periodu, t.i. laiku, kad premjerministra amatu ieņēma t.s. Valdības partijas izveidotājs grāfs Ištvāns Betlens. Betlens bija tipisks „vēsturisko šķiru” valdošās elites pārstāvis, kura valdīšanas laikā tika veikti soļi pirmskara sociāli ekonomiskā stāvokļa atjaunošanā un īstenota revizionistiska pret Trianonas līgumu vērsta Ungārijas ārpolitika. Betlens centās nostiprināt valsti ekonomiski, taču neefektīvā finansu politika un depresijas radītā krīze viņa pūliņus padarīja veltīgus. 1933.gadā 18% Budapeštas iedzīvotāju tika oficiāli uzskatīti par trūcīgiem, un saslimstība ar tuberkulozi valstī sasniedza 15,2%. Kritās ražošanas apjomi, lauksaimniecības cenas, pieauga bezdarbs (gan ne tikai depresijas, bet arī modernizācijas rezultātā), īpaši milzīgus apmērus pieņemot laukos, kur bez darba palika apmēram puse laukstrādnieku.
Tas viss, ņemot vērā Ungārijas vēsturisko pieredzi un Vācijas un Itālijas pozitīvo pieredzi depresijas problēmu risināšanā, noteica Betlena sistēmas krišanu un tās nomaiņu.
Pavaldonis Horti iecēla Ģulu Gombošu premjerministra amatā 1932.gada 1.oktobrī. Ģula Gombošs pārstāvēja nacionāli noskaņotās, ar muižniecību nesaistītās ungāru sabiedrības aktīvāko daļu. Tās politiskie mērķi bija revizionisms, antikapitālisms un sociālais radikālisms, kas apvienojās ar provācisku noskaņojumu. Taču Gomboša iesāktā muižniecībai nepatīkamā politika nebija pieņemama Horti un tā rezultātā 30. gados Ungārijā sākās politisko spēku polarizācija. Vienā pusē nostājās nacionāli „revolucionārie” labējie, otrā „vecās skolas” topošā elites koalīcija. Tomēr cīņu aprāva Gomboša nāve 1936.gada 6.oktobrī.
Pēc Gomboša Horti amatā nomainīja septiņus premjerus, taču viņam neizdevās atrast tādu, kas pilnībā spētu nokāpt no Gomboša iemītās taciņas. Ungārija turpināja tuvoties Vācijai gan politiski, gan ekonomiski.
30.gadu beigās Ungārijā īpaši uzplauka nacionālās kustības, kuras pamatā apvienoja Ferenca Sālaši vadītā organizācija „Bultu krusts.” Lai gan valdība pašu Sālaši arestēja un ieslodzīja cietumā, viņa popularitāte auga un 1939.gada vēlēšanās „Bultu krusts” ieguva ¼ no visām vēlētāju balsīm.
II Pasaules karā (1939.-1945.g.). Sākoties II Pasaules karam Vācijas iespaids uz Ungāriju vēl palielinājās un kļuva neatgriezenisks, kad Ungārija 1940.gadā pievienojās Ass valstu Trīspusējam paktam un kopā ar Vāciju 1941.gadā okupēja Dienvidslāviju, precīzāk, Vojevodinu, kas Ungārijai tika atņemta saskaņā ar Trianonas līguma noteikumiem. Vispār, kopš 1938.gada, pateicoties sadarbībai ar Vāciju, Ungārija bija panākusi četrus savas teritorijas paplašinājumus, atgūstot daļu no vēsturiskajām robežām.
Pēc Teleki, kurš, nespēdams novērst Ungārijas iesaistīšanos karā vācu pusē izdarīja pašnāvību, premjerministra amatā Horti iecēla profesionālu diplomātu Lāslo Bārdoši. Diemžēl pavaldoņa izvēle bija kļūdaina un Bārdoši veltīja visas pūles, lai Ungārija iesaistītos karadarbībā pret Padomju Savienību.
Arī turpmākā premjeru nomaiņa nekā būtiska nedeva Horti centieniem izraut Ungāriju no Vācijas apkampieniem. Bezcerīgie mēģinājumi beidzās 1944.gadā, kad pēc neveikla Horti mēģinājuma noslēgt miera līgumu ar PSRS vācieši pilnībā okupēja Ungāriju un pārņēma tās pārvaldi savās rokās.
Budapeštas sacelšanās (1956.g.).
Pēckomunisma laiks. 1990.gada Ungārijas vēlēšanas bija pirmās pēc komunistu režīma krišanas.
1998.gada vēlēšanās 28,18% balsu saņēma partija Fidesz, ieguva 148 no 386 vietām Ungārijas parlamentā un kļuva par lielāko no trim koalīcijas partnerēm. Savukārt V.Orbāns kļuva par otru jaunāko premjeru Ungārijas XX gs. vēsturē 35 gadu vecumā.
Pirmās valdīšanas četrgadē Orbāna vadītā Ungārijas valdība spēja jutami uzlabot ekonomisko situāciju valstī (no 15% līdz mazlet vairāk par 7% samazinājas inflācija), kopā ar Poliju un Čehiju iestājās NATO, ievērojami pavirzījās ES iestāšanās procestas partiju grupai.
2002.gada vēlēšanās Orbana vadītai partijai tika 41,07% balsu (164 vietas parlamentā), turklāt sarunās srikti stāvēja par Ungārijas nacionālo interešu ievērošanu.
2000.gadā Fidesz partija pameta EiropasLiberālo aliansi, pievienojoties Eiropas Tautas partiju grupai.
2010.gada parlamenta vēlēšanās Fu koalīcija saņēma 52,73% balsu, 206 vietas parlamentā tika Fidesz.
Orbāna valdība samazināja parlamentu deputātu skaitu uz 199, izstrādāja jaunu valsts kostitūciju, nostiprinot Ungārijas kā kristīgas valsts statusu.
Pašlaik V.Orbāna vadībā Ungārija realizē neatkarīgu nacionālopolitiku, kas dara vai trakus eirobirokrātus. Piemērs, no kā mācīties Latvijai.
Ungārijas parlaments 2021.gadāpieņēma likumu, kas aizliedza viendzimumu attiecību un dzimumu maiņas propagandu nepilngadīgo vidū. Tas izraisījas ES rietumvalstu vētrainus uzbrukumus Ungārijai un draudus ar sankcijām. Beigu beigās Ungāriju nosodīja 17 no kopumā 27 ES valstīm. Ungārijas valdība ES piedraudēja ar referendumu.
Aplūkojamie objekti.
Budapešta.
Balatona reģions.
Balatona ezers. 600 km2 platībā. Caurmēra dziļums ir 3 m, dziļākā vieta - 12 m. Labākā pludmale tā krastā - Vorņacvašhega ar visgaišāko smilti.Balatona ezers.
Apraksts. Platība 592 kvkm. Lielākais dziļums – 12m.
Senatnē ezera krastos trakojuši vulkāni, tas iespaidojis dabas ainavu. Viens ezera krasts ir lēzens, bet otrs – paugurains. Pauguraino veido senu vulkānu geizeri trapecveida uzkalnu formā.
Ezerā aizliegts makšķerēt.
Vasarā ūdens sasilst līdz pat 25-28 grādiem.
Kūrorti. Balatonfīreda, Tihaņa.
Mazais Balatons. Tas atrodas uz DR, un to sauc par Kišbalatonu. Agrāk tas bijis viens no lielā ezera līčiem.
Svētki. Katru gadu 26.jūlijā svin Annas balli, kur galvenais ir skaistuma karalienes izvēlēšana.
Tihaņas pussala. Gleznaina.
Šomlo vīna kalns.
Hevīzas ezers. Termālais ezers, dziedniecisks. Eiropas siltākais ezers. Otra lielākā šāda veida ūdenstilpne pasaulē. Vairāk kā 4 ha platībā, pat 38 m dziļš. Gadā te ierodas ap 2 miljoniem atpūtnieku. ūdens ezerā nomainās reizi 2 dienās, jo no dzelmē esošās pazemes alas tajā ieplūst aukstais un karstais avots. Balatona apkaimes SPA piedāvā procedūras ar ārstnieciskajām Hevīzas ezera dūņām.
Herendas porcelāna fabrika.
Velences ezers. Līču ģimenes vīna pagrabi.
Kesthejas pils.
Kestheja.
Atrašanās vieta. Ungārija, Balatona ezera ZR krastā.
Apraksts. Otra lielākā Ungārijas kūrorta pilsēta aiz Šiofokas.
Objekti.
Feštetiča pils. Viena no greznākajām būvēm visā Ungārijā, ar milzīgu ieroču un medību trofeju kolekciju.
Balatona muzejs.
Bakha vīnu muzejs.
Leļļu muzejs. Lielākais Viduseiropā.
Pludmales. Pie Balatona ezera, ļoti labiekārtotas. Pa dienu norobežotas un ir maksas ieeja – 800 forintu ( apm. 2.40 Ls ). Sepembrī ūdens temperatūra vēl ir 20 grādu. Ir īpaša kabīnes , kurās pārģērbties. Varnoīrēt arī privātās, ērti guļamkrēsli.
Kēsega.
Atrašanās vieta. Neliela pilsēta Ungārijas rietumos, tikai 2 km no Austrijas robežas.
Vēsture. Rakstveida avotos pirmo reizi minēta 13.gs.
Izcēlusies ungāru – turku kara laikā, kad 25 dienu laikā no 1532.gada 5.–30.augustam turku lielvezīra Ibrahīma 80 000 armija pilsētu sturmēja 19 reizes, un visas neveiksmīgi. Uzbrukumus atsita ungāru karavadoņa Mikloša Jurišiča armija. Turki pilsētu atstājuši, pēdējais karavīrs to pametis tieši pulksten 11.00.
Tieši tādēļ 1777.gadā radās tradīcija, ka svētdienu rītos visi baznīcu zvani zvana stundu agrāk – proti, 11.00.
Pēc turku kariem pilsēta kļuva par slavenās Esterhāzi dzimtas valdījumu līdz pat 1931.gadam.
Objekti.
Jēzus sirds baznīca. Atrodas pilsētas galvenajā laukumā. Celta neogotikas stilā.
Jurišiča pils. Te iekārtots muzejs.
Pasta muzejs.
Varoņu vārti. Tā ir ieeja pilsētas visvecākajā daļā, vienīgais fragments, kas saglabājies no viduslaiku nocietinājumiem. Izkrāsoti raibiem ungāru ornamentiem.
Tokajas novads. Karaliski vīni, degustācijas, vīna pagrabi.
Topolca Miškolcā. Termalie baseini ar piecām zālēm un saunu klinšu alā.
Višegrādas cietoksnis. Donavas ielejā.
Neusiedler see. Lielakais Eiropas sālsezers, UNESCO. Dēve arī par "Vīnes jūru."
Rust. Pilsētiņa, tipiska ezeras piekrastes Burgenlandes novadam.
Fertorakos akmeņlauztuves.
Grāfu Esterhāzi pils Eizenštadtē ar pasaulslaveno Haidna zāli.
Pannonhalmas arhibīskapija. Te dzimis Sv.Mārtiņš.
Tengerszemas dabas parks. Pastaiga pa taku, kas ved gar pamestu marmora raktuvju malu. Tās apaugušas ar mežonīgu veģetāciju un pārvērtušās par ezeru ar augstām, vertikālam klinšu sienām - tās atspoguļojas dzidrajos ezera ūdeņos.
Hortobages nacionālais parks. Te var iepazīt Ungārijas stepes - puštas. 9 arku tilts - šī parka simbols.
Hajdūsoboslo termālie brūnā ūdens baseini.
Sentendri. Romantiska.
Egera. Pilsēta Ungārijas ziemeļos, Bika masīva dienvidu pakājē. Katedrāle (1837.g., klasicisms, arhitekts J.Gilds), cietoksnis XIII gs., turku laika minarets (1596.-1687.g.), bīskapa pils (XV gs.), minorītu baznīca (1773.g., baroks, arhitekts M.Gerls), licejs (1785.g., baroks, arhitekts J.Felners). Dziednieciskie termālie baseini. Novada vīnu degustācija, vīna pagrabi "Daiļās kundzes" ielejā.
Ķeizarienes Sisī Godollo pils.
Hajdūsoboslas termālie baseini.
Ungārijas līdzenums - pušts.
Kečkemēta. Ungāru jūgendstila pērle.
Pēča. Dienvidungārijas kultūras un mākslas centrs. Romantiska vecpilsēta. Viktora Vazarelli dzimtā pilsēta.
Šoprona. Viena no skaistākajām Ungārijas vecpilsētām.
Sentendri.
Pannonhalmas arhibīskapija. Celta vietā, kur dzimis Sv.Mārtiņš.
Lillafūred ezers.
Sv.Ištvāna stalaktītu ala.
Saites.
Ungāri.
