Bagdāde
Nosaukums no persiešu valodas - "Dieva dāvana." Šo nosaukumu pilsēta ieguva tikai XI gs.
Viduslaiku arābu pilsēta, kalifāta centrs un mūsdienu pilsoņu kara plosītās irākas galvaspilsēta.
Vēsture. 758.gadā arābu Abasīdu kalifa Al Mansura rezidencei – Hašimaijas cietoksnim pie Kufas (Kufā?) kaut kas(?) bija uzbrucis. Tamdēļ, rūpēs par savu drošību, viņš tai pašā gadā nolēma gluži no jauna celt savu rezidenci gandrīz vai plikā vietā.
Par vietu izvēlējās nelielo Bagdādes ciemu, kas atradās tai vietā, kur Tigra ir kuģojamu un ar kanālu savienota ar Eifratu – Tigras rieteņu krastā. Netālu no šejienes atradās arī senā persiešu galvaspilsēta Ktēsifona – vieta neapšaubāmi bija izdevīga no tirdzniecības ceļu krustošanās viedokļa kuģojama Tigra un izeja uz Persijas jūras līci). Jaunajai pilsētai bija jāatstāj arī liels iespaids uz tās persiešu cilmes iedzīvotājiem – kā jaunās islāmiskās kārtības simbolam.
762.gadā kalifs pārvāca Abasīdu kalifāta galvaspilsētu no Kufas uz Bagdādi - tolaik to sauca par Madinatalsalāmu. Tas laikam bija 30.jūlijā un šo dienu tagad uzskata par Bagdādes dibināšanas dienu.
Drīzumā Bagdāde kļuva par ļoti nozīmīgu kultūras centru un lielāko pilsētu Eirāzijā (nu, ja neskaita Ķīnu). Te dzīvojis milzīgs daudzums viduslaiku arābu zinātnieku un grāmatnieku (al Nadīms, al Masūdī, Abd al Latīfs, Gailani udc.).
Kalifs Al Mamuns, atradās mutazilītu sektas ietekmē. Tādēļ 836.gadā, meklējot personisko drošību, šis kalifs bija spiests pamest Bagdādi un dibināja jaunu galvaspilsētu Samarrā.
Abasīdi Bagdādē kā galvaspilsētā atgriezās tikai 892.gadā.
Harūna al Rašīda (763.-809.g.) valdīšanas laikā līdz XI gs. Bagdāde kopā ar Konstantinopoli un Siaņu Ķīnā bija viena no trim lielākajām pasaules pilsētām.
VIII gs. vidū no Ķīnas ieveda papīru. Iesākās liels grāmatu rakstīšanas laiks. Bagdādē satikās arābu, persiešu un indiešu kultūras, radot arhitektūras, mākslas, literatūras un filozofijas šedevrus. Vairums sengrieķu kultūras mantojums Eiropā nonāca caur arābiem. Bagdādē tika pētīti visi sasniegumi astronomijā, matemātikā un pat gnostiskās un maģiskās tradīcijas astroloģijā un alķīmijā. Tādējādi visi šie atklājumi tika sakausēti, bet arābu valoda, zinātnieki un kultūra tos nesa tālāk.
Kalifs Al Mutadīds (892.-?) pārnesa galvaspilsētu no Samarras uz Bagdādi.
Uzskata, ka ap 935.gadu tā bijusi lielākā pasaulē.
Buīdu valsts galvaspilsēta (945.-1055.g.). 945.gadā pilsētu bez pretestības ieņēma pirmais buīdu valdnieks Ahmads ibn Buvajs, tādejādi atņemot abasīdiem politisko varu. Buīdi radīja apvienotu valsti ar Bagdādi kā galvaspilsētu.
952.gadā triecienā Bagdādei devās karamīti, bet viņu uzbrukumu atsita Ahmada ibn Buvaja karavīri.
Buīdu laikā pilsētā notika plaša celtniecība.
Bagdāde seldžuku varā (1055.-?). 1055.gadā Arābu kalifāta galvaspilsētu Bagdādi ieņēma senāk Vidusāzijā mītošās tjurku etniskās grupas – ogozu (turku) karapulki, respektīvi, seldžuki.
1065.gadā, bet varbūt tomēr nākamajā, Nizams al Mulks nodibināja pilsētā Nizamijas medresi, kas drīzumā izveidojās par universitāti un konkurēja ar Al Azhāru fatimīdu Kairā. Šeit studējošie saņēma stipendijas no sultāna kases.
Diemžēl augstā zinātne neglāba pilsētu no pagrimuma, kas to pārņēma XII gs.
Pilsēta daudzas reizes tikusi nopostīta. Briesmīgākos postījumus nodarīja mongoļi 1258.gadā (656.hidžras gadā). 1257.gadā Hulaghna karaspēks ar kaujām virzījās caur Persiju Bagdādes virzienā. Tomēr uzreiz sasniegt Bagdādi tam neizdevās, jo viņa radinieks Zelta Ordas hans Berke izraisīja nekārtības aizmugurē.
Tomēr 1258.gadā Hulaghans iebruka Irākā un apmetās netālu no Bagdādes. Bagdādes abasīdu kalifs (kāds?) atteicās padoties un Hulaghana armija ieņēma Bagdādi triecienā. Daudzas pilsētas ēkas tika sagrautas. Simtiem tūkstoši pilsētas iedzīvotāji tika nogalināti, tai skaitā kalifs ar ģimeni.
Tā beidza pastāvēt Arābu kalifāts. Pēc tam pilsēta vairs nekad nesasniedza tādu uzplaukumu kā agrāk. Pilsēta tika pilnībā sagrauta, apūdeņošanas kanāli izpostīti. Gāja bojā milzīgās bibliotēkas.
Pēc tam rietumu krasta kalifu Bagdāde vairs netika atjaunota.
1291.gadā Bagdādē notika žīdu masveida slepkavības.
1393.gadā Bagdādi ieņēma un izlaupīja Timura kavalērija.
400 gadu turku-osmaņu laikmets.
1555.gada 29.maijā pēc gandrīz 40 gadu ilga kara Osmaņu Turcija un sefevīdu Persija noslēdza miera līgumu Amasjā. Tas nostiprināja osmaņu varu pār Bagdādi ar noteikumu, ka Irākas zemēs netiks bojātas šiītu svētvietas.
1607.gadā persiešu armijas uzbrukuma draudu priekšā osmaņu turki piekrita atjaunot robežas starp valstīm saskaņā ar 1555.gadā noslēgto Amasjas miera līgumu - tātad Bagdāde palika turkiem.
Izmantodams nesaskaņas osmaņu elitē jaunā sultāna Murada IV valdīšanas laikā, Abāss I pēc 100 gadu pārtraukuma atkal ieņēma Irāku ar visu Bagdādi.
1955.gadā Bagdādē ar Lielbritānijas un ASV iniciatīvu tika nodibināta CENTO.
Mūsdienu Bagdāde ir 6 miljonu iedzīvotāju pilsēta, Irākas galvaspilsēta, un nekā nelīdzinās pilsētas senajam variantam.
Arhitektūra. Jaunās – „Pasaules pilsētas” (Madinat al Salam) celtniecība aizņēma 4-6 gadus. Jaunās pilsētas diametrs bija 2,7 km. Bagdāde tika celta kā milzīgs aplis un nebija līdzīga nevienai no tā laika arābu pilsētām. Tomēr izteikta hipotēze, ka tā celta pēc Furizabadas (sena Sasanīdu pilsēta) parauga.
Tā bija pēdējā no plānotajām Divupes pilsētām – milzīgs aplis ar veikaliņiem, tirgotāju un amatnieku rajoniem, kas aizstiepās uz visām pusēm no mošejas pilsētas centrā. Pilsētu šķērsoja kanāli un to atzarojumi.
Pilsētu apjoza divi koncentriski ķieģeļu mūri (tas bija tipiski tā laika tuvo Austrumu pilsētām). Mūrī bija 4 vārti – uz Basru, Kufu, Damasku un Horasānu.
Pilsētas viducī atradās kalifa pils, tās tiešā tuvumā – milzīga mošeja. Platība starp kalifa pili un iekšējo mūri palika tukša – to izmantoja militārām parādēm un ceremonijām.
Mūsdienās saglabājusies tikai vecā kapsēta un Hallādža memoriāls.
Viduslaiku Bagdāde atradās jau austrumu krastā: šeit atrodamas dažas viduslaiku celtnes, vārti un sienu fragmenti.
Aplūkojamie objekti.
Kalifa pils. Pēc aculiecinieku stāstītā pils bijusi iespaidīga daudzstāvu būve. Troņa zāle atradusies augšējā stāvā, lai tiktu ievērota distance starp kalifu un galma ļaudīm. Cik noprotams, no pils nekas mūsdienās nav saglabājies.
Abd al Gailanī mošeja. Galvenā Bagdādes mošeja – veltīta svētajam un pilsētas patronam Gailanī. To jau kopš XII gs. aprūpē Gailanī ģimene. Tā uzturētāji nodarbojas ar labdarību, tajā ir bibliotēka, viesnīca svētceļniekiem un virtuve. Templim pieder arī lieli zemes īpašumi Dijālas ielejā.
Mošeja bija milzīgs tempļa un universitātes komplekss ar virtuvi un saimniecības ēkām.
Hallādža memoriāls.
