Maltas ordenis
Nosaukums - "Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis" jeb "Neatkarīgais militārais un hospitālais Maltas bruņinieku ordenis." Saukts arī par Jāņa Bruņinieku ordeni, tā locekļi - par joanītiem. Pilns nosaukums - "Neatkarīgais hospitālais militārais svētā Jeruzālemes Jāņa, Rodas un Maltas ordenis."
Itāliski - Sovrano Militare Ordine Ospedaliero di San Giovanni di Gerusalemme di Rodi e di Malta.
Angliski - Sovereign Military Hospitaller Order of Malta; S.M.H.O.M.
Viduslaiku bruņinieku ordenis, kas radies un izveidojies Krusta karu laikos no Romas katoļu baznīcas viduslaiku Hospitāliešu bruņinieku mūku ordeņa, trešais vecākais, pastāv vēl šodien, kad tas ir valstisks veidojums, starptautisko tiesību subjekts ar ierobežotu tiesībsubjektību,
Ordeņa devīze: "Aizstāvēt ticību un kalpot nabadzīgajiem." Latīniski: Tuitio Fidei et Obsequium Pauperum. Tā administratīvais centrs atrodas Romā vienā mājā Kondoti ielā.
Vēsture. Sācis ar devīzi "Aizstāvēt ticību un kalpot nabadzīgajiem" - tā uzdevums bija palīdzēt kristiešu svētceļniekiem, kas devās uz Palestīnas Svēto zemi.
Pēc tam, kad krustneši 1099.gadā ieņēma Jeruzālemi, ordenis kļuva par hospitāliešu ordeni - bagātu un iespaidīgu miitāru spēku, ar kuru bija jārēķinās uz sauszemes un jūrās. Krusta karu laikā ordenis apmetās Rodas salā.
1118.gadā Palestīnas Krusta karu laikā hospitālieši nodibināja savu biroju Romā - vienas Mājas-valsts formā, no kurienes vēlāk pārvaldīja visus savus īpašumus.
Šādi paši aplaupīšanas plāni kā pret Tempļa ordeni Francijas karalim Filipam IV Skaistajam esot bijuši attiecībā arī uz joanītu ordeni (lielmestrs Folkuā de Vilarets), taču tie netika realizēti sakarā ar paša karaļa nāvi 1314.gadā.
Osmaņu sultāns Suleimans I Lieliskais 1522.gadā iekaroja Rodas salu, kas līdz tam piederēja Joanītu bruņinieku ordenim.
Ierašanās Maltas salā. Pēc padzīšanas no Rodas salas, 1530.gadā joanīti nonāca Maltā. Tas kļuva iespējams, jo Sicīlijas valdnieki Svētās Roma impērijas īmperators Kārlis V un viņa māte Huana I Bezprātīgā (Juana I la Loca) ar pāvesta Klementa VII atbalstu to piedāvāja padzītajiem Jāņa bruņiniekiem par dzīvesvietu.
Turpmākos 268 gadus bruņinieki saimniekoja salā un pārveidoja to pēc savām vajadzībām. Tā laika dokumentos var lasīt, ka "...maltieši plauka uz bruņinieku vēlmes rēķina uzturēt augstu dzīves līmeni, pie kura bija raduši. Ordeņa valdīšanas laikā maltiešu skaits pieckāršojās, radās jaunas ražošanas un amarti, un salas kļuva par mājvietu viena no plaukstošākajām Eiropas sabiedrībām."
Saskaņā ar ordeņa hronistu sniegtajām ziņām, viens no Maltas labklājības avotiem bija vergu tirdzniecība. Vēl XVIII gs. sākumā, kad Eiropā jau savas zobgalības rakstīja Voltērs un pilnā sparā darbojās franču enciklopēdisti, Maltā vēl bija vismaz 2000 vergu - pārsvarā mauri, arābi un nēģeri. Melnos vergus neieveda no Āfrikas, bet gan, važās piekaltus pie airiem, noņēma no sagrābtajiem turku kuģiem. Tādējādi vergu saimnieki mainījās no musulmaņiem par kristiešiem.
Kari pret osmaņu turkiem. 1538.gadā osmaņu un berberu pirātu admirālis Haidaradīns Sarkanbārdis sakāva spāņu un venēciešu apvienoto floti pie Prevezas līča Grieķijā. Šī uzvara nodrošināja osmaņu hegemoniju Vidusjūras baseinā. 1538.gadā pie Prevezas līča notika izšķirošā cīņa starp "Svētās līgas" (Spānija, Pāvesta apgabals, Venēcijas un Dženovas republikas, Maltas Bruņinieku ordenis) floti un Sarkanbārdas eskadru. Darguta vienība no 20 galērām un 10 galiotiem bija novietota otrās līnijas centrā. Kopā ar diviem saviem galiotiem viņš sagrāba pāvesta galēras, kuras komandēja bruņinieks Džambatista Dovīzi. Todien tikai nolaidusies nakts paglāba kristiešus no pilnīgas iznīcināšanas.
1551.gada augustā Draguts kopā ar Salihreisu un Sinanu pašā aplenca un sagrāba Tripoli, kas bija Maltas Bruņinieku ordeņa valdīšanā no 1530.gada. Tikai nesaskaņas turku komandieru starpā neļāva tiem veikt karagājienu uz Maltu un galīgi sagraut Maltas ordeni.
Maltas aplenkums. Maltas aplenkums kļuva par pēdējo izcilā osmāņu admirāļa Draguta kauju. Suleimana I flote ieradās pie salas 1565.gada maija vidū. Turki sāka bombardēt Sentelmas fortu, kas bija viena no trim Sv.Jāņa bruņinieku uzceltajām un nocietinātajām bāzēm salā. Šo fortu bombardēt izvēlējās tādēļ, ka tas valdīja pār diviem šauriem līčiem, tādejādi traucēdams turku flotei.
Ieradies pēc dažām dienām, 80-gadīgais Draguts, tobrīd ieņemdams Tripoles beja amatu, personīgi komandēja aplencēju karaspēku. Ir ziņas, ka Draguts bijis pret forta aplenkumu, taču to aizkavēt vairs nav varējis. Neskatoties uz skaitlisko pārspēku, turki iestrēga pie forta uz veselu mēnesi, jo to sagrāba tikai 23.jūnijā. Vienā no pēdējiem uzbrukuma etapiem Draguts gāja bojā.
1565.gadā osmaņu turki pielika lielus spēkus, lai iekarotu Maltas salu - notika tā sauktais Lielais aplenkums. Tas ilga no 20.maija līdz 11.septembrim. Valetas ostu aizsargāja joanītu bruņinieki, kas noturējās līdz spāņu papildspēku atnākšanai. Pateicībā par cīņas iznākumu Maltas galvaspilsēta tika nosaukta bruņinieku lielmestra Žana Parizo de la Valleta vārdā - par Valletu.
XVI gs. Svētās Līgas sastāvā piedalījās slavenajā Lepantas jūras kaujā pret osmaņu turku floti 1571.gada oktobrī. Atkāpjoties turki sagrāba Maltas ordeņa flagmaņa galēru.
1578.gadā Venēcija oficiāli nodeva Kipras pārvaldes tiesības Osmaņu impērijai. No kādreiz varenās salu impērijas venēciešiem palika tikai Krēta, Paras sala un Sv.Jāņa bruņinieku valdījumi.
Lai gan pamazām Maltas bruņniecība izvirta sakldkaislē un venēriskās slimībās, tomēr jūrā tie joprojām bija draudīgs spēks. Kad pie Ziemeļāfrikas krastiem parādījās kuģi ar sarkanām burām un baltiem krustiem, alžīriešu pirātu bandām atlika tikai murmināt allahu akbar un pēc iespējas ātrāk nozust.
1683.gadā 6 Maltas ordeņa galēras uzbruka turku jūras konvojam, kas devās no Tripoles uz Konstantinopoli un kuru apsargāja 3 lieli karakuģi. Maltieši uzbrukumā bija tik efektīgi, ka sagrāba ne tikai konvoju, bet arī visus 3 karakuģus.
Franči padzen bruņiniekus no salas (1798.g.). Napoleona I Ēģiptes karagājiena laikā 1798.gada jūlijā franču flote veikli aizlavījās garām britu flotei ar admirāli Horāciju Nelsonu priekšgalā un bez kaujas ieņēma Maltas salu. Maltas ordenis no salas tika padzīts. Tā paša gada vasarā bruņinieki vērsās pēc palīdzības pie krievu ķeizara Pāvela I. Tas tādēļ, ka Pāvels I Eiropā tika uzskatīts par tādu kā romantiķi tronī.
Tā nu Pāvils I bruņiniekiem neatteica - ordenis paglābās Pēterpilī, pats ķeizars saņēma ordeņa lielmaģistra titulu un Krievijas impērijas ģērbonī tika iekļautas Maltas krusts. Pāvilu I virzīje ne tikai romantija, pavisam nopietni tika izskatīts jautājums Maltu iekļaut Krievijas impērijā. Ar viņa pavēli Akadēmijas kalendārā salu pat sāka dēvēt kā Krievijas "guberņu." Pāvila I plānos bija arī Maltā izveidot Krievijas flotes bāzi.
Tikmēr frančus no salas padzina angļi, kuri bija citādos ieskatos par turpmāko salas piederību. Šā jautājuma dēļ stipri samežģījās Anglijas un Krievijas attiecības pēdējos Pāvela I valdīšanas mēnešos. Visdrīzāk, Maltas jautājums bija arī viens no iemesliem, kādēļ britu finansētā valsts apvērsumā Pāvels I tika nogalināts.
Tādejādi Pāvela I sekotājs Aleksandrs atteicās no ordeņa lielmaģistra titula, aizvāca Maltas krustu no Krievijas impērijas ģērboņa un neuzturēja pretenziju par Maltas salu, jo vēlējās uzlabot attiecības ar Angliju.
Mūsdienu ordenis. Maltas ordenim ir novērotāja statuss ANO.
2019.gadā pie Maltas ordenī bija akreditēti 108 valstu diplomātiskie pārstāvji. Mūsdienās ordenī ir aptuveni 13 500 locekļu, un tā ir viena no daudzskaitlīgākajām katoļu organizācijām pasaulē.
Mūsdienās notiek tiesvedība, kurš no atzariem tad īsti ir senā ordeņa tiesiskais pēctecis.
Maltas ordenis un Latvija. Maltas ordenī svarīgus amatus ieņēmuši arī Borhu dzimtas pārstāvji - tie, kas bez pārtraukuma apmēram 500 gadus saimniekojuši Preiļos.
Mūsdienās Latviju ordenī pārstāv vēstnieks.
Maltas krusts. Joanītu ordeņa simbols - astoņstūru krusts. 8 stūri simbolizē 8 dažādas tautas un valstis, kas izveidoja ordeni.
Aplūkojamie objekti.
Pati mazākā pasaules valsts. "Māja-valsts." Neliela privātmāja Romā, Kondoti (Via Condotti) ielā, kas ir suverēna Maltas ordeņa teritorija. Mazzināms fakts, ka tieši tā ir pasaules mazākā valstiņa, nevis Vatikāns.
Māja-valsts ir dibināta 1118.gadā Krusta karu laikos. Viduslaikos tās pārvaldē atradās plašas teritorijas Austrumos un Rietumeiropā, piemēram, Kipra, Rodas sala un Malta. Pamazām Maltas ordenis savus ārējos īpašumus zaudēja, un tagad tam atlikusi tikai šī viena māja. Tomēr tai ir visi valstiskuma atribūti - savas pases, bruņotie spēki (tiesa gan, tikai daži cilvēki) un diplomātiskais korpuss.
Saites.
Kristīgās konfesijas.
Kristietība.
Malta.
