Rūzvelts, Franklins Delano (1933.-1945.g.)
Franklins Delano Rūzvelts - Franklin Delano Roosevelt.
ASV 32.prezidents 4 termiņus no 1933. līdz 1945.gadam.
Dzīvesgājums. Jurists, politiķis un brīvmūrnieks.
Dzimis 1881.gadā.
1909.gadā uz īsu brīdi studiju gados ieradās Oukailendas salā (Kanāda) pie slavenās Naudas bedres, kopā ar Hārvarda universitātes studiju biedriem, un te investēja naudu. Tai pašā 1909.gadā tur pētījumus bija uzsācis Ņujorkas inženieris Anrī Boduēns.
Amerikāņi iegūldīja lielu naudu, lai izveidotu žīdu autonomiju Krimā. Savu naudu esot ieguldījis arī Rūzvelts.
Pirmo reizi par prezidentu ievēlēja 1932.gadā. Realizēja kaut kādu „jauno kursu.” II Pasaules kara laika prezidents. Runā, ka Rūzveltu atstāja uz 3.termiņu bez vēlēšanām.
1933.gadā, pārkāpjot ASV Konstitūciju, noņēma amerikāņu dolāram zelta segumu.
Reiz Baltajā namā viesojās Nīderlandes karaliene, un viņu naktī pamodināja klauvējieni pie durvīm. Tur stāvēja stalta auguma vīrietis ar cilindru galvā, kurš mirkli vēlāk pazuda. Pie brokastu galda karaliene to izstāstīja prezidentam Rūzveltam, kurš nemaz nebrīnījās, jo viešņa pārnakšņoja Linkolna kabinetā, un pēdējais vienmēr esot bijis neapmierināts, ja kāds tur uzturējies.
Rūzvelts bija gatavs iesaistīt ASV karā pret Vāciju jau 1939.gadā, tomēr lielākā daļa iedzīvotāju šajā laikā tam vēl nebija gatavi. Pret to iestājās arī spēcīgas ekonomiskās un politiskās aprindas, piemēram, Kenedija klans, par ko zināmas aprindas viņam nav piedevušas līdz šodienai. Lai sagatavotu ASV iedzīvotājus karam ar Vāciju, 1940.gadā ASV presē sākās spēcīga pretvācu kampaņa.
Rūzvelts un bēgošie žīdi. XX gs. 30.gadu beigās ASV uzņēma ap 100 000 no Vācijas bēgošo žīdu. Tomēr tad amerikāņu varas iestādes nolēma, ka iespējas palīdzēt žīdiem ir izsmeltas - ASV vēl nebija attapušās no Lielās depresijas un bija liels bezdarbs. Tāpēc 1938.gada 5.jūlijā pēc prezidenta Rūzvelta iniciatīvas Arianā notika konference par žīdu bēgļiem. Konference pieņēma lēmumu vairs nepieņemt bēgošos žīdus un tiem vairs neizsniegt vīzas iebraukšanai ASV. Rūzvelts pat aizliedza piestāt amerikāņu krastā jau ceļā esošam un atbraukušam tvaikonim ar 900 žīdiem no Hamburgas, jo viņi esot pametuši Vāciju ar viltotiem dokumentiem - kuģim bija jāatgriežas Vācijā.
Slaveni kļuvuši ASV prezidenta Rūzvelta vārdi par Nikaragvas diktatoru A.Samosu: "Jā, Samosa ir riktīgs kuces dēls, bet viņš ir mūsējais kuces dēls!"
Darbība II Pasaules kara laikā. Lielā slepenībā 1941.gada 8.augustā uz karakuģa Atlantijas okeānā satikās Čērčils un Rūzvelts un parakstīja tā saukto Atlantijas hartu (Atlantic Charter) par ASV un Lielbritānijas kopīgajiem mērķiem pēc kara.
1943.gada janvārī ceļā uz Kasablankas konferenci nolaidās Bandžulā (Gambija) un pārnakšņoja, tā kļūdams par pirmo ASV prezidentu, kas apmeklējis Āfriku.
1943.gada janvārī Rūzvelts un Čērčils tikās Kasablankā, kur nolēma, ka Sabiedrotie cīnīsies līdz brīdim, kad Vācija paziņos par bezierunu kapitulāciju.
Amerikas cionistu organizācijas vēlējās "Krimas Kalifornijas" izveidošanu, ko 1943.gada 2.februārī sarunās ar Staļinu Teherānā prasīja Rūzvelts kā kompensāciju par 2.frontes atvēršanu Eiropā pret vācu nacistiem. Rūzvelts pat esot draudējis ar lendlīzes pārtraukšanu, jo žīdu lobijs ASV bijis ļoti norūpējies par žīdu stāvokli Krimā. Tādēļ Normandijas desants esot aizkavējies par veselu gadu.
1944.oktobrī ASV prezidents Rūzvelts paziņoja par atbalstu žīdu kopienas izveidošanai Palestīnā.
1945.gada 4.februārī tikās ar Čērčilu un Staļinu Livādijas pilī Krimā, Jaltas konferences laikā 4.-11.februārim. Rūzvelta veselības stāvoklis jau bija ļoti slikts, un viņš nespēja Staļinam neko iebilst. Konference noteica Eiropas pēckara laika attīstības ievirzes. Sprieda par Poliju, par Vācijas nākotni un par Rūzvelta iemīļoto ideju – Apvienotajām nācijām. Staļins to akceptēja, bet gribēja Apvienotajās nācijās iegūt balstiesības visām 16 republikām. Cita starpā, tas nozīmētu Baltijas inkorporācijas atzīšanu. Viņam neveicās un PSRS piešķīra tikai 3 balsis (PSRS, Ukrainai un Baltkrievijai). Taču Staļins uz Rūzveltu atstāja tik dziļu iespaidu, ka viņš izteicās: „Par vienu es esmu pārliecināts: Staļins nav imperiālists!”
Nomira 1945.gada 12.aprīlī, līdz ar to vairs nespēja piedalīties pasaules kārtības noteikšanā pēc kara, kas turpinājās Potsdamas konferencē jūlijā.
Vai Rūzveltu bija ietekmējusi Kaufmana grāmata “Germany Must Perish!" (Vācijai jāmirst!)? Daži netiešie dati to apstiprina. Piemēram, kādā sarunā ar savu finanšu ministru Henriju Morgentauvu, kurš bija ietekmīgākais tā laika pārstāvis ASV politiskajā aprindās, viņš teica: “Mums ir vai nu jākastrē visi vācu iedzīvotāji, vai jāapietas ar viņiem tā, lai viņi vairs nevarētu radīt cilvēkus, kas spēj turpināt tās pašas lietas.” (no Henrija Morgentaua dienasgrāmatām, pēc Klaus Rainer Röhl, Verbotene Trauer. Ende der deutschen Tabus. München, 2002).
Rūzvelts un Latvija. Atdeva Baltiju krieviem.
Jau pirms Teherānas ārlietu ministru konferencē Maskavā 1943.gada oktobrī ASV valsts sekretārs Kordels Hells (Cordell Hull), kuram bija dotas pilnvaras paust Savienoto Valstu nostāju Baltijas jautājumā, skaidri pateica, ka ASV negrasās karot ar Padomju Savienību Baltijas valstu dēļ. Viņš norādīja: „Bet tas ir Krievijas pašas interesēs, raugoties uz tās pozīciju no pasaules viedokļa: būtu laba lieta, ja Krievija gribētu pāris gadus pēc kara izdarīt otru plebiscītu Baltijas valstīs. Krievija ir apmierināta, ka izdarītais plebiscīts (1940.gada jūlija pseidovēlēšanas) uzskatāms par noslēgumu, bet pārējā pasaule tā nedomā.” To pašu Teherānā pateica arī ASV prezidents Rūzvelts. Taču strikti pret Baltijas valstu atkaliekļaušanu PSRS sastāvā viņš neiestājās.
Baltijas tautām liktenīgā Rūzvelta un Staļina apspriede no tika krievpadomju sūtniecībā Teherānā 1943.gada 1.decembrī plkst. 15:20 pēc vietējā laika. Citāts no amerikāņu diplomātiskajiem dokumentiem: "...Prezidents tālāk teica, ka Savienotajās Valstīs esot arī zināms skaits lietuviešu, latviešu un igauņi izcelsmes ļaužu... Viņš teica, ka viņš pilnīgi saprotot [fully realized], ka trīs Baltijas republikas esot pagātnē un atkal pēdējā laikā bijušas krievijas sastāvdaļa [part of Russia], un jokojot piemetināja, ka Padomju armija atkal okupēs šos apgabalus [areas], viņš nedomājot par to [on this point] karot ar Padomju Savienību. Viņš personīgi esot pārliecināts, ka nobalsošanas gadījumā [minēto zemju] ļaudis nobalsotu par pievienošanos Padomju Savienībai. Prezidents [piebilda], ka, taisnību sakot, sabiedrība [Savienotās Valstis] to nezinot un nesaprotot." /Foreign Relations of the United States. The Conferences of Cairo and Teheran, 1943.g. 594.-596.lpp./
Aplūkojamie objekti.
Rašmora kalna monuments. Viens no četriem attēlotajiem ASV prezidentiem – brīvmūrniekiem.
Teicieni.
Par Nikaragvas diktatoru Somosu: „Somosa varbūt arī ir kuces dēls, taču viņš ir mūsu kuces dēls!” (Somoza may be a son of a bitch, but he's our son of a bitch.)
Saites.
ASV prezidenti (1798.-patlaban).
