Valodas
Pasaulē tiek lietotas vairā kā 6900 valodas.
80% pasaules cilvēku lieto kādu no lielajām valodām (1%).
57% valodu ir pilnīgā drošībā, jo tajās runā visās paaudzēs.
Ja cilvēku populācija ātri aug, zināšanas atjaunojas, jo tās ir vajadzīgas izdzīvošanai. Valoda neatjaunojas, jo tā neietekmē izdzīvošanu – cilvēki var izdzīvot, runājot nedaudz atšķirīgā valodā. Tādejādi notiek valodu izmaiņas. pētījumi pierāda, ka valodu attīstība ir līdzīga gēnu izplatībai. Tās populācijas, kuras no Āfrikas nekur negāja un turpināja runāt savās valodās, deva pēcnācējus, daļa no kuriem ar laiku izzuda, bet kāda daļa izdzīvojusi līdz mūsdienām. Ārpus Āfrikas, tāpat kā ar gēniem, varēja būt arī ar valodām: sajaucoties ar vietējiem iedzīvotājiem – neandertāliešiem un denisoviešiem izceļotāji no Āfrikas varēja iekļaut ne tikai viņu gēnus savu pēcnācēju genofondā, bet arī valodas. K.Atkinsona pētījumu rezultāti, iespējams, liecina tikai par to, ka mūsdienu valodas ārpus Āfrikas lielā mērā ir cēlušās no tām valodām, kādās runāja no Āfrikas nākušie migranti. Pagaidām ir pārāk maz datu, lai varētu izdarīt secinājumus par katras valodas dalību šajā procesā.
Valodu izmiršana.
- 9,97% valodu ir apdraudētas (ierobežota izmantošana);
- 10,87% valodām pastāv izmiršanas draudi (tās netiek mācītas kā dzimtās valodas);
- 8,8% valodu pastāv draudi, ka tās izzudīs (lieto tikai vecākā paaudze);
- 9,6% valodu ir uz izmiršanas robežas (pat vecākās paaudzes lieto ļoti reti);
- 3,85% izmirušas kopš XX gs. 50.gadiem.
10 valstis, kurās ir visvairāk izmirstošās valodas: Indija (191), ASV (191), Brazīlija (190), Indonēzija (146), Ķīna (144), Meksika (143), Krievija (133), Austrālija (108), Papua Jaungvineja (98), Kanāda (87).
Mazās valodas. 199 valodas lieto ne vairāk kā 10 cilvēki pasaulē.
Raksti.
Jaundzimušā raudu melodika ir atkarīga no viņa vecāku valodas.
Valodas, gēni un Āfrika.
Saites.
Mazās valodas.
Valodu koks.
