Aliens

Rodas sala

Grieķijai piederoša sala Egejas jūrā, Mazāzijas DR piekrastes tuvumā.

Vēsture. Senatnē Rodā krustojās galvenie tirdzniecības ceļi, kas saistīja Egejas jūru ar Vidusjūras zemēm, Priekšāziju un Mazāziju.
III-II g.tk.pmē. sala ietilpa krētiešu-mikēniešu kultūras areālā, un tajā atradās nozīmīgi jūras tirdzniecības centri. To nozīme saglabājās arī pēc doriešu iebrukuma Rodā.
VIII-VII gs.pmē. Rodas pilsētas aktīvi piedalījās Sicīlijas, Ziemeļāfrikas u.c. teritoriju kolonizācijā. Grieķu-persiešu karu laikā 500.-449.g.pmē. Rodu sagrāba Persija. Pēc tam Rodas sala kļuva par Arhe Atēnu savienības dalībnieci.
412.g.pmē. Peloponēsas kara laikā Rodu izdevās pakļaut Spartas valstij, bet 396. (vai 395.) g.pmē. salinieki no jauna nostājās Atēnu valsts pusē.
Sabiedroto kara laikā 357.-355.g.pmē. Roda galīgi atkrita no Atēnām.
408.-405.g.pmē. notika galīga salas pilsētu politiska apvienošanās ar centru Rodas pilsētā, kas dibināta 408./407.g.pmē. Antīkā Rodas valsts bija attīstīta vergturu valsts ar helēņu republiku laika politisko iekārtu, ar tirgotāju, amatnieku un zemes īpašnieku oligarhiju vadībā.
44.g.pmē. Rodas sala tika iekļauta Romas impērijas Āzijas provinces sastāvā.
Krusta karu laikā tur apmetās Sv.Jāņa Bruņinieku ordenis.
1522.gadā stipri nocietināto Rodas salu iekaroja osmāņu turki Suleimana I Lieliskā vadībā. Sultāns bija apsolījis saglabāt dzīvības salas aizstāvjiem, ja tie padosies. Savu solījumu Suleimans I arī ievēroja, tā pasaulei nodemonstrējot savu respektu pret noslēgtiem līgumiem. Tomēr salu bija jāpamet Sv.Jāņa bruņinieku ordenim, kas 1530.gadā apmetās Maltā. Pēc šīs uzvaras osmaņu turki ieguva kontroli pār ievērojamu daļu Vidusjūras. 
1961.gadā salā tika noturēta Pirmā Vispareizticīgo sanāksme, kas iesāka pareizticīgo koncilu procesu (tas beidzot 2016.gadā notika Krētā) .
Saskaņā ar Lozannas līgumu mūsdienās Rodas sala ietilpst demilitarizētā zonā.

Aplūkojamie objekti.
      Zeva kalns. Augstākā virsotne Rodā.

Saites.
Grieķija.
Egejas jūra.
Rodas koloss.