Grieķu-persiešu, persiešu-grieķu kari (500.-449.g.pmē.)
Kari starp Persiju un sengrieķu pilsētvalstīm (polisām), kas centās nosargāt savu neatkarību.
Pēc tam, kad Kīrs II un Kambīzs II bija pakļāvuši Babiloniju, Seno Ēģipti un Mazāziju, V gs. pmē. sākumā arī Dārijs I turpināja persiešu ekspansiju, kuras laikā vi'ņš sadūrās ar Mazāzijas un kontinentālās Grieķijas polisēm.
514.g.pmē. persieši savā karagājienā pret skitiem iekaroja Hēlespontu, Hiosu un Samosu, tādejādi paralizējot vitāli svarīgo piekrastes pilsētu tirdzniecību. Grieķu pilsētas mēģināja nosargāt neatkarību un turpināt tirdzniecību, pacēla neveiksmīgo Joniešu sacelšanos. Atēnu un Eretrijas palīdzība dumpiniekiem kalpoja Dārijam I par ieganstu karaspēka nosūtīšanai uz Grieķiju atmaksai.
Persiešu karagājieni uz Grieķiju sekmējās tikai daļēji jebšu pat vispār beidzās ar smagām sakāvēm: 492.g.pmē. - pie Atonas, 490.g.pmē. - Maratonas laukā, 480.g.pmē. - Termopilu pārejā, Artemsijas un Salamīnas kaujas, 479.g.pmē. - kauja pie Platajas un Mikales, 468.g.pmē. - pie Eirimedonas, 450.g.pmē. - Salamīnas un Kipras kaujas.
Kara beigās 449.g.pmē. Sūzās tika noslēgts Kallija miera līgums (nosaukums pēc Atēnu dižciltīgā Kallija Hiponika, kas tika nosūtīts miera sarunām). No persiešu puses līgumu slēdza pats persiešu ķēniņš Artakserkss I. Pēc kompromisa Kallija miera līguma noteikumiem 449.-448.g.pmē. joniešu piekrastes pilsētas ieguva neatkarību, persiešu ķēniņš apņēmās neiejaukties grieķu iekšējās lietās, bet Egeīda un daļa Mazāzijas piekrastes bija slēgta persiešu-feniķiešu flotei, t.i. persieši nedrīkstēja savu floti ievest Egejas jūrā. Bez tam arī visa tirdzniecība Egejas un Melnajā jūrās nonāca grieķu rokās.
Grieķi savās cīņās pret persiešiem parādīja ne tikai patriotismu un gara stingrību, bet arī izcilu militāru spēku, kas ļāva tiem pat pāriet no aizsardzības uzbrukumā. Beidzoties grieķu-persiešu kariem par galveno Grieķijas polisi kultūras, saimnieciskā un politiskā ziņā kļuva Atēnas.
Pēc Peloponēsas kara, kas militāri un politiski bija novājinājis grieķus, persieši pēc 387.g.pmē. Ķēniņu miera atkal saņēma protektoriātu pār grieķu Mazāzijas pilsētām.
Persiešu valdīšanai pilnīgi pienāca gals līdz ar Maķedonijas Aleksandra karagājienu 336.g.pmē., kā rezultātā Persijas impērija tika pilnīgi iznīcināta.
Saites.
Senā Grieķija.
Persijas impērija.
Maķedonijas Aleksandrs.
