Aliens

Sibīrija

Teritorija Krievijas Āzijas daļā no Urāliem rieteņos līdz Klusā okeāna ūdensšķirtnes grēdām austreņos, no Ziemeļu Ledus okeāna ziemeļos līdz paugurainajām Kazahijas stepēm un Krievijas robežai ar Ķīnu un Mongoliju.

Platība - ap 10 000 000 kvkm. Lielākais Krievijas reģions un aizņem vairāk nekā 75 procentus no visas Krievijas valsts teritorijas.
Garums R-A virzienā - vairāk kā 7000 km.
Platums Z-D virzienā - ap 3500 km.

Iedzīvotāji - vairāk kā 25 000 000 (1970.g.). Neskatoties uz Sibīrijas lielumu, tajā mitinās tikai ceturtā daļa no visiem Krievijas iedzīvotājiem.

Iedala:
      Rietumsibīrijā;
      Austrumsibīrijā:
                        Vidussibīrijā;
                        Ziemeļsibīrijā.

Vēsture un izpēte. Kamēr pēdējā leduslaikmetā pirms 115-120 tūkstošiem gadu Eiropu un Ziemeļameriku tālu uz dienvidiem pārklāja ledājs, Sibīrijā klimats toreiz, tāpat kā tagad bija sauss, tāpēc, neskatoties uz zemo temperatūru, ledājs tur neveidojās.
Sibīrija kļuva pazīstama rietumu civilizācijai pēc tam, kad krievu kazaki pašā XVII gs. sākumā bija iekarojuši un pakļāvuši Sibīrijas hanistes zemes - sākumā Jermaks, vēlāk vēl citi. Tad kazaki devās tālāk uz austrumiem un ziemeļiem pa upēm, jo ceļu šeit praktiski nebija.
XV-XVI gs. pēc Sibīrijas pievienošanas Krievijā paplašinājās zināšanas pr Sibīrijas tautām un ciltīm.
XVII gs. 20.gados kazaki sasniedza jakūtu zemes. Mēģināja tos aplikt ar nodokli, jakūti pretojās un izvērsās ilgstošas un asiņainas sadursmes ar mainīgām sekmēm. Kazaki virzījās nelielām 10-50 vīru lielām vienībām, bet viņu priekšrocība bija labāks bruņojums un augstas kaujasspējas.
XVII gs. 70.gados Krievijas sūtniecības vadītājs Ķīnā N.Spafarijs sniedza sīku šās valsts un Sibīrijas aprakstu.
G.Millera vadībā 1733.-1743.gados darbojās Lielā ziemeļu ekspedīcija. Tās savāktie materiāli tika apkopoti G.Millera "Sibīrijas vēsturē" (krievu valodā 1750.g.).
1756.gadā tika izdots S.Krašeņiņņikova apraksts par Kamčatku.

Ģeoloģija. Izrakteņos - nafta un dbasgāze, dzelzs un polimetālu rūdas, domanti, zelts, grafīts.

Klimats. Sibīrijā ir 3 klimatiskās joslas: arktiskā, subarktiskā un mērenā.

Daba. Ziemeļos ir arktiskais tuksnesis un tundra, vidusdaļā taiga, dienvidos - stepes. Lielā daļā Sibīrijas ir mūžīgais sasalums. 
Visvairāk reti sastopamo Krievijas dzīvnieku sugu uzturas tieši Sibīrijā, tieši tās mazapdzīvotības dēļ. Sibīrijas retie dzīvnieki: muskusbriedis, Amūras tīģeris, Tatārijas saiga, sniega leopards, leduslācis.

Saimniecība. Rūpniecība un lauksaimniecība dalvenokārt dienvidu rajonos. Ietilpst Rietumsibīrijas un Austrumsibīrijas ekonomiskajā rajonā.
Lieli hidroenerģētiski un mežu resursi.

Ceļojumu apraksti.
Dzintars Medenis. Ar stopiem uz Ziemeļu Ledus okeānu. I daļa.

Saites.
Krievija.
Sibīrijas rase.