Monts
Seno ēģiptiešu mitoloģijā ir kara dievs. Viņa svētais dzīvnieks bija vanags. Taču Hermontīdā D-Ēģiptē Montu saistīja ar balto vērsi Buhisu.
Radniecība. Tēvs - Amons.
Māte - Muta.
Brālis - Honss.
Ikonogrāfija. Mākslā Montu attēloja kā vīrieti ar vanaga galvu, kuru rotā divas zilas spalvas un saules disks. Viņa galvenais atribūts bija šķēps.
Vēsture. Monta kulta centri bija Tēbas, Hermontīda, Toda un Medamuda. Tāpēc tekstos tiek rakstīts: "četri Monti apvienoti vienā." Monta vārds Vidējās valsts laikā (XI dinastija) bija faraona vārda sastāvdaļa, piemēram Mentuhoteps -"Montu apmierināts." Jaunās valsts laikā Monts saplūda ar Amonu. Tomēr vēl XIII gs. pmē. rakstītajā sacerējumā "Pentaura poēma," kurā aprakstiīta XIX dinastijas faraona Ramzesa II kauja ar hetiem, teikts, ka "spēkā tas līdzīgs Montu viņa varenības stundā." Vēlāk Monta kults saglabājās Medamudā.
Teoloģija. Monts bija kara dievs un viņa galvenā funkcija bija nodrošināt faraonam uzvaru pār ienaidnieku. Vidējās valsts XI dinastijas faraoni Montu atzina par vienu no galvenajiem panteona dieviem. Viņš bija XI dinastijas faraonu "personīgais dievs," kura vārds bija faraona vārda sastāvdaļa. Sinkretizācijas procesā Monts saplūda ar Amonu, taču viņš tiek pieminēts vēl XIII gs. pmē. tapušajā "Pentaura poēmā," kura vēsta par faraona Ramzesa II kauju ar hetiem.
Svētnīcas.
Monta svētnīca Tēbās. Nagelmedamudā (Nag-el-Medamoud), Tēbās, Senusrets III uzcēla kara dieva Monta svētnīcu.
Saites.
Senēģiptiešu mitoloģija.
