Sokars
Jeb Sekers. Viņa vārdu var tulkot kā „noklusēt” vai „noslēgta vieta, zārks.”
Mirušo valstības dievība, Zemes dieva Geba dvēseles iemiesotājs. Sokars bija arī mirušo valstības valdnieka atdzimšanas noslēpuma glabātājs un augšamcelšanās mistisko darbību līdzzinātājs.
Raksturojums. Kapsētu un orientēšanas dievs.
Voless Badžs to raksturo kā „viens no pašiem senākajiem Senās Ēģiptes aizkapa pasaules dieviem.” Sokara kulta nozīmes palielināšanās tika pārtraukta ar Memfisas Ptaha kulta uzplaukumu. Taču saglabājās viņa funkcija kā mirušo dvēseļu pavadonim uz Aizkapa pasauli. Īpaši tā bija izteikta tā kulta centrā Rostavā (vai Restavā) – „sašaurinātā izeja,” kas atradās senajā Gīzā. Par šo seno Sokara saiti ar šo vietu tiek stāstīts Piramīdu tekstos (~2400.g.pmē.).
Ēģiptiešu teksti no I dinastijas faraona Džera laikiem liecina, ka šā faraona valdīšanas laikā divas reizes svinēti milzīgi svētki Sokaram par godu.
Epiteti: „Lielais dievs ar izplestajiem spārniem.”
Bez tam Sokaru uzskatīja par „darbnīcu, amatnieku un kalēju” dievu un saistīja ar meteorītu dzelzi („Piramīdu tekstos”).
Uzraksts Jaunās valsts laikā uz Medinetas Habu tempļa sienas: „Atvērti debesu vārti, lai dievs [Sokars] varētu parādīties.”
Ikonogrāfija. Sokaru attēloja kā mūmiju ar piekūna galvu un Ozīrisa kroni atefu.
Parasti virs viņa galvas attēloja divus putnus – parasti baložus, tāpat kā virs omfāliem. Abi baloži skatījās viens uz otru. Senajā ikonogrāfijā šie baloži simbolizēja meridiānu un paralēļu novilkšanu.
Līvio Stečīni uzskatīja Sokaru par dievu, kas vadīja robežas novilkšanu starp Lejas un Augšas Ēģiptēm.
Sokara svētki. Faraons iegāja „Sokara zālēs” un tika pielīdzināts dievam. Tad norisa simboliska apbedīšana, ieskaitot „mutes atvēršanas” ceremoniju. Tās rezultātā viņš atdzima un iznāca „līksmojošs.”
Svētku laikā faraons, Sokara statujas veidolā, iekāpa henu laivā. Laivas koniskais jumts vainagojās ar vanaga galvu, bet priekšgals – ar atpakaļ lūkojošos antilopes galvu. Laivu ar statuju uz ragavām veda ap pilsētas vai tempļa kompleksa ārējo sienu, kur norisa svētki. Pēc 10 dienu ilgušām ceremonijām un gājieniem, svētki beidzās ar Sokara atdzimšanu.
Sokara svētnīca Gīzā. Interesanti, ka šīs Sfinksas stēlas tekstā ir ziņa, ka kaut kur Gīzā vai tiešā tās tuvumā atradies Sokara templis vai statuja. Par to liecina frāze: „Harmakiss blakus Sokaram Rostā [t.i. Rostavā].”
Saites.
Senēģiptiešu mitoloģija.
