Aliens

Plašā pētījumā plāno pārskatīt priekšstatus par vīkingu laikmeta sākumu

Atbilstoši vēsturē pieņemtam atskaites punktam, vīkingu laikus Eiropā parasti sāk skaitīt no 793.gada 8.jūnija, kad ziemeļnieku sirotāji, negaidīti uzbrūkot, izpostīja un izlaupīja Lindisfernas klosteri Ziemeļaustrumu Anglijas piekrastē. Taču jautājumi, - kad tieši meklējamas VIII gs. beigās jau noformējušās vīkingu kustības saknes un ar kādiem cēloņiem un apstākļiem tās būtu skaidrojamas, nebūt vēl nav viennozīmīgi atbildēti. Tagad, liekot lietā 6 miljonu dolāru lielo piešķīrumu, astronomisku summu priekš arheoloģijas nozares, to gatavojas izdarīt Upsalas universitātes (Zviedrija) pētnieks Neils Praiss (Neil Price).

Kā galveno uzdevumu savam pētījumam Praiss kopā ar kolēģiem izvirzījis vēlmi noskaidrot, cik lielā mērā vīkingu došanos aizjūras ceļojumos, resp. - agrīnā Vendelas perioda (Zviedrijas vēstures posms no 550. līdz 790.gadam) ziemeļnieku jūrasbraucēju un ādu tirgoņu pārtapšanu par tālbraucējiem-pētniekiem, algotņiem un laupītājiem, kuri tirgojās, laupīja, veidoja apmetnes visapkārt Eiropai, sasniedzot pat Ameriku (sk. "Bafina salā atklāj otro vīkingu apmetni Amerikā", aliens.lv, 01.12.2012.), noteica vajadzība pēc vergu darba un sievām. Pētījumos, par kuru plāniem tika stāstīts projekta uzsākšanai veltītā sanāksmē, Praiss plāno iesaistīt zinātniekus no dažādām Eiropas valstīm un Amerikas. Būtiski, ka izpēte notiks nevis veicot jaunus izrakumus, bet, pārvērtējot iepriekšējo izrakumu materiālus, tos analizējot ar jaunākajām mūsdienu metodēm (DNS sekvenēšana, izotopu analīzes, u.c.).

Praiss norāda, ka ļoti svarīgi atradumi, kas varētu ļaut labāk izprast vīkingu sabiedrību veidošanos Vendelas periodā ir abu Salmes kuģu apbedījumu atradumi Sāmsalā. Uzieti 2008.gadā, 250 km attālumā no Zviedrijas krastiem, mūsdienu Salmes pilsētiņas teritorijā, šie kuģi ir "visnozīmīgākie vīkingu atradumi pēdējo 100 gadu laikā". Lēšot pēc 14C datējuma un senlietu tipoloģijas, Salmes kuģi Sāmsalas smiltīs ierakti aptuveni gadsimtu vai pusgadsimtu pirms Lindisfernas reida.

Salmes kuģi, kuros kopā ar dārgiem, izrotātiem ieročiem un dažādiem citiem prestiža priekšmetiem, apbedīti vairāk nekā 40 kaujā krituši, domājams, zviedru karotāji būvēti Skandināvijā, laikā no 650. līdz 700.gadam. Tie liecina, ka jau VIII gadsimta sākumā vīkošana jeb došanās pāri jūrai pēc mantas un slavas bija plaši izplatīta parādība Baltijas jūras reģionā. Turklāt, to darīja ne tikai ziemeļu piekrastes ciltis, bet arī Austrumbaltijas piejūras iedzīvotāji - igauņi un kurši, kuru kaujas māksla un cīņas gars nebija mazāks par skandināvu vīkingiem.

Līdz ar Salmes atradumiem projekta ietvaros paredzēts atkārtoti izpētīt vairākus Valsgārdes kapulauka apbedījumus, tai skaitā kuģu kapus pie Upsalas, kuri veidoti laikā no VI līdz XI gadsimtam.

Īpašu uzmanību pētnieki pievērsīs vergu jeb, kā tie pazīstami pēc sāgu tekstiem, dreļļu, nozīmei vīkingu sabiedrībā, liecībām par to esamību arheoloģiskajā materiālā. Vergus vīkingi, kā zināms, ieguva, transportēja un pārdeva. Līdzās dzelzij un ādām, tie bija galvenā vīkingu eksporta prece. Taču cik liela bija nepieciešamība pēc vergu darba pašu vīkingu mājās? Praiss norāda, ka kuģošanai bija nepieciešamas buras, daudz buru, bet to pagatavošana bija darbietilpīga - vajadzēja iekopt ganības, kurās audzēt aitas, iegūt vilnu un to pārvērst audeklā. Vienas 90 kvadrātmetru lielas buras pagatavošana, stāsta Praisa kolēģis Bens Refīlds no Kanādas Saimona Freizera universitātes, vienam cilvēkam varēja prasīt pat 5 gadu ilgu darbu. "Bet," - turpina Praiss, - "katram kuģim vajadzēja divas buras un kuģu bija simtiem." Iespējams, flotes uzturēšanai un atjaunošanai ar vietējo darbaspēku nepietika... Šeit gan jāatzīmē, ka Salmes kuģi, līdzīgi kā, domājams, daudzi citi Vendelas perioda kuģi, bija bez masta un buras, piemēroti piekrastes navigācijai.

Līdz šim nav iegūts daudz materiālo liecību par verdzību vīkingu sabiedrībā. Ir gan atrastas dzelzs važas un kakla sprādzes, bet tās, kā norādīts, varētu būt izmantotas arī cietumniekiem vai suņiem... Refīlds plāno šo jautājumu skaidrot, izpētot vai kādi no vīkingu kuģiem nav bijuši speciāli piemēroti vergu pārvadāšanai.

Anna Kjelstroma no Stokholmas universitātes, savukārt, gatavojas pievērst uzmanību vīkingu kapos Norvēģijā un Zviedrijā sastopamajiem vīriešu apbedījumiem ar zobos speciāli ievīlētām rievām. Vidēji tādas rievas ir katram 25.apbedītajam. Jau sen šos veidojumus skaidroja kā karavīru kārtas atšķirības zīmes, Kjelstroma stāsta, taču šaubas par šo cilvēku statusu izraisa fakts, ka daļa no tiem tikuši upurēti nocērtot galvu un guldīti citu cilvēku kapos. "Šķiet, ka tie bija īpaši vergi, kas rituāli tika nogalināti, kad nomira to kungs," - viņa stāsta. Praisa komanda šo hipotēzi plāno pārbaudīt, veicot rievoto zobu izotopu analīzi - tā varēs noskaidrot vai upurētie cilvēki bija vietējas cilmes vai nākuši, iespējams - vardarbīgi atvesti - no citām zemēm.

Cita problēma, kurai Praisa komanda centīsies rast skaidrojumu, analizējot apbedīto vīkingu sieviešu DNS, ir jautājums par daudzsievību un tā sauktajām blakus sievām skandināvu sabiedrībā. Cik daudz to patiesībā bija un no kurienes tās nāca? Precībām derīgu sieviešu trūkums zinātniskajā literatūrā bieži tiek norādīts kā viens no vīkingu kustības iemesliem. Turklāt kā dzimumu disproporcijas skaidrojums tiek piedāvāts sieviešu dzimuma zīdaiņu infanticīds. Kā iemesli tiek nosaukti pārapdzīvotība kopumā un tēvu nevēlēšanās līdz ar meitu pūru atdot citiem savu bagātību. Atsevišķas liecības par infanticīdu ziemeļnieku sabiedrībā (pie tam daļā gadījumu upuri ir puisēni) atrodamas sāgās. Lai gan par to, vai meiteņu nogalināšana patiešām masveidā bijusi izplatīta vīkingu sabiedrībās, pārliecinošu datu nav. Turklāt ar it kā vietējo sieviešu trūkumu skaidrotā vīkingu ekspansija, veidojot jaunas apmetnes Britu salās un Īslandē, kā pierādīja 2014.gadā publicēts mitohondriālās DNS pētījums, notikusi, sievietēm lielā skaitā dodoties līdzi vīriem.

Vergu tēma Praisa vadītajā izpētes projektā tiks aplūkota arī telpiskā kontekstā, pievēršoties mājokļu un to telpu interpretācijai. Sākot no X gadsimta, stāsta cita Stokholmas universitātes pētniece, Šarlote Hederšterna-Džonsone, arhitektoniskās liecības par vergu jeb nebrīvo cilvēku klātesamību ir visai pārliecinošas. Piemēram, pie Ikea ciemata tagadējās Stokholmas teritorijā atrasta neliela zemē iedziļināta apaļa celtne, kas atrodas nogāzē virs lielas dzīvojamās mājas. Citā vietā Zviedrijā, pie Sandas, uzieta liela māja, kuru iekļauj mazākas struktūras, iespējams - vergu mītnes. "Mēs, iespējams, nebūsim daudz kļūdījušies, ja šīs vietas skatīsim kā lielās mājas plantāciju vidū," - teoretizē Praiss.

Vai pētījumā izdosies gūt galīgas atbildes par vīkingu laikmeta sākumu - to Praiss nesola. Taču zināšanu kopums un precīzu datu apjoms palielināsies, par to šaubu nav.

Augšējais attēls: Salmes kuģa atrakšana skatā no augšas. Ar pārtrauktu līniju iezīmētas kuģa aprises.

Avoti:
sciencemag.org
en.wikipedia.org/wiki/Salme_ships
academia.edu
archaeology.org

© Aliens.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.