Aliens

Sāmsala

Saaremaa - igauņu val.

Igaunijas lielākā sala, Monzunda arhipelāga sastāvā.

Ģeoloģija. Lielākā Baltijas jūras sala, garozas pacelšanās rezultātā paliek augstāka par 2 mm gadā. Salas pamatā ir kaļķakmens, kas labi redzams 22 m augstajās Pangas klintīs salas ziemeļos. Kaļķakmens kopā ar dolomītu, dziednieciskajām dūņām, minerālūdeni, smiltīm, granti, keramikas māliem arī ir nozīmīgākā dabas bagātība salā.

Vēsture. 10 000 gadu atpakaļ atkāpās ledājs. Sala apdzīvota tikai pēdējos 5000 gadu.
Skandināvu sāgās sala pieminēta kā Eisila, vācu un krievu avotos saukta par Oesel.
Dāņu varā (?-1645.g.). 1227.gadā salu pakļāva vāci, bet kopš XVI gs.vidus Livonijas kara rezultātā te sāka valdīt dāņi.
1559.gadā Kurzemes un Sāmsalas bīskaps Johans fon Minhauzens rada patvērumu pie dāņiem, un pēc vienošanās ar karali Frederiku II, pārdeva Sāmsalu dāņu karaļa brālim Magnusam.
Zviedru varā (1645.-1710.g.). Zviedru-dāņu kara (1643.-1645.g.) rezultātā un saskaņā ar 1645.gada 13.augustā noslēgto Bremsebrū mieru Sāmsalu ieguva Zviedrija. 
Pēc Ziemeļu kara 1710.gadā sala nonāca Krievijas impērijas valdījumā.
Kad krievu ķeizars Aleksandrs I 1810.gadā nolēma celt Daugavpils cietoksni, celtniecības gados 1810.-1878.gados celtniecībai nepieciešamo dolomītu veda no Sāmsalas.
Salā dzimis baltvācietis un slavenais Antarktīdas pirmatklājējs Belinghauzens.
I Pasaules karā te atkal bija vāci, kas 1917.gada oktobrī Monzunda salu sagrābšanas operācijā ieņēma arī Sāmsalu.
XX gs. politisko virpuļu rezultātā ap 4000 salinieku bija spiesti pamest savas mājas. Atpakaļ atgriezās mazāk kā puse.
Šodienas salas ainavā vērojamas sarkanīgas apsūbējušu akmeņu sētas, dzeltenpelēki meldru jumti, sasprēgājušas vējdzirnavas un vientuļas zvejnieku būdiņas.
Mūsdienās salā dzīvo ap 40 000 cilvēku.

Daba. Sala klaja, bez lielām mežaudzēm. Daudz kadiķu. Akmeņainas un tukšas pludmales.

Transports. Prāmju satiksme.
Prāmis Virtsu-Kuivastu – kursē reizi stundā. Biļete – 1.00 Ls, autobiļete – no 2.50 Ls. www.laevakompanii.ee, Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt., tālrunis: 372 45 24444. Šis prāmis patiesībā piestāj Muhu salā, kas atrodas Sāmsalas ziemeļos.
Prāmis Ventspils-Mintu – četras reizes nedēļā, biļetes tūrisma aģentūrās. Biļetes cena – 18 eiras. Prāmis spēj uzņemt 300 pasažieru un 80 vieglos auto. Sāmsalā piestāj Mintu ostā, kas atrodas 43 km no Kuresāres, tur kursē autobuss.
Ir arī prāmis uz Hījumas salu.

Kuresāre. Te atrodas bīskapa pils, kas ir vienīgais cietoksnis Baltijas valstīs, kas līdz mūsu dienām saglabājies tā sākotnējā izskatā. 

Aplūkojamie objekti. Anglas vējdzirnavu komplekss. Vējdzirnavas te ir 5. Četras no tām ir tipiskas Sāmsalas staba dzirnavas, kas griežas uz riņķi. Piektā uzbūvēta vēlāk – XX gs. 30.gadu nogalē pēc holandiešu parauga. Interesanti, ka dzirnavas te nav tikušas savāktas, bet gan oriģināli uzbūvētas šai vietā.
Tagad visas restaurētas.

Netālu no Anglas ir Trīgi osta, no kuras kursē prāmis uz Hījumā salu.

Kāli meteorītu lauks. 18 km no Kuresāres.
Pirms 2,5-4 (2700-?) tūkstošiem gadu meteors izsita šeit ezeriņu. Dažs gan min, ka tas esot noticis pirms 8000 gadu. Tas pats nenopietnais avots apgalvo, ka tas esot 8.lielākais pasaulē. Meteorīta nokrišana savulaik izraisījusi lielus postījumus,kas tiek salīdzināti ar mazas atombumbas sprādzienu. Nekur tuvumā tāds krāteris nav aplūkojams. Vispār te ir 9 meteoru krāteru grupa. Vislielākais ir 22 m dziļš un 110 m diametrā.
Netālu no krātera ir muzejs, suvenīru veikals, krogs un viesnīca.

Lihulinas cietoksnis. Tiek dēvēts par lielāko pagānu cietoksni Sāmsalā.
Tagad tur redzama tikai ieplaka, tajā kādreiz bijusi liela pils. Pirms 1000 gadiem tas bijis salas centrs.

Māsi pilsdrupas. Māsilinna. Agrākā Livonijas ordeņa pils no XIV gs. Tās celšana bija sods vietējiem par Sv.Jura nakts sacelšanos.

Pangas klintis. Sāmsalas ziemeļos.
Apraksts. 21 vai 22 m augsts. Veidotas no kaļķakmens.
Ir piknika vietas, improvizēta kafejnīca. Ir saules pulkstenis. Atkarībā no laika apstākļiem iespējams neliels, nedaudz riskants pārgājiens gar klints pakāji.

Piemineklis prāmja "Estonia" bojāgājušajiem.

Serves pussala. Te ir Mintu osta, kurā pienāk prāmis no Ventspils.
No šejienes ar aci labā laikā var samanīt Latvijas Lībiešu krastu. Pussala ir visai mazapdzīvota. Vai ik uz soļa redzamas padomju armijas robeždaļu atliekas un II Pasaules kara cīņu vietas. Cīņas bijušas visai sīvas – kaujā laisti pat tanki. Vienā no līčiem jau gadus 60 rūsē vācu transportkuģis, kurš, desantu vedot, uzskrējis uz sēkļa. 
Melnbalta Serves bāka, tieši to var redzēt no Lībiešu krasta.
Šeit var atrast tā saucamos "laimes akmentiņus" - tādus akmentiņus, kam vējš un smiltis vidū izurbušas caurumu.
Pirms dažiem gadiem pussalā igauņu arheologi atrada un izpētīja divus apbedījumus vīkingu kuģos.
Serves pussalā atrodamas vismaz 4 arī tā saucamās "velna laivas" - vīkingu apbedījumi.

Valjalas baznīca. Senākā baznīca Sāmsalā.

Valjalas pilskalns. Netālu (~1 km) no Valjalas baznīcas ir senais Valjalas pilskalns un aka, pie kuras XIII gs. nokristīts pēdējais sāmsaliešu pagāns.

Vilsandes dabas parks. Atrodas salas rietumos. Līčiem un saliņām pārpilns. Putnu vērotāju paradīze.
 
Karjas baznīca. XIII gs. Tajā skatāmi daudzi pagāniski zīmējumi.
Māsilinna. XIV gs. Livonijas ordeņa pilsdrupas.
Zonnenburgas cietoksnis. Drupas ar velvētiem pagrabiem.

Ninases ciema vējdzirnavu lelles. Šai ciemā no vējdzirnavām izveidotas lelles Tells un Pireta. Joprojām zemPiretas svārkiem meitenes pirms kāzām liek akmeniar savu uzvārdu, tas nesot laimi laulībā.

Interesanti atradumi.
Salmes kuģu apbedījumi. Uzieti 2008.gadā, mūsdienu Salmes pilsētiņas teritorijā, šie kuģi ir "visnozīmīgākie vīkingu atradumi pēdējo 100 gadu laikā." Lēšot pēc 14C datējuma un senlietu tipoloģijas, Salmes kuģi Sāmsalas smiltīs ierakti aptuveni gadsimtu vai pusgadsimtu pirms Lindisfernas reida. Salmes kuģi, kuros kopā ar dārgiem, izrotātiem ieročiem un dažādiem citiem prestiža priekšmetiem, apbedīti vairāk nekā 40 kaujā krituši, domājams, zviedru karotāji būvēti Skandināvijā, laikā no 650. līdz 700.gadam. Tie liecina, ka jau VIII gadsimta sākumā vīkošana jeb došanās pāri jūrai pēc mantas un slavas bija plaši izplatīta parādība Baltijas jūras reģionā. 

Saites.
Igaunija.