Pleistocēns
Pleistos ("skaitliski vislielākais" - grieķu val.) + kainos ("jauns" - grieķu val.).
Kvartārā perioda epoha ģeoloģijā.
Tā aptver visus leduslaikmetus un starpleduslaikmetus. Šai epohā radās samērā daudz jaunu dzīvības formu (no tā arī cēlies nosaukums).
Pleistocēns ir kainozoja ēras kvartāra perioda epoha, kas ilga no 2,588 miljona līdz aptuveni 12 000 gadiem pirms mūsdienām un ietvēra Zemes pēdējo periodu ar vairākiem glaciāliem (apledojumiem).
Pirms pleistocēna bija pliocēna epoha. Pleistocēna beigas raksturo pēdējais ledus periods, un pēc tā seko holocēna epoha, kas turpinās arī mūsdienās. Pleistocēnam arheoloģijā atbilst paleolīts.
Saites.
Ģeoloģija.
