Bizoņi, sumbri
Bison bison.
Vēršu apakšdzimtas suga.
Apraksts. Ķermeņa garums ir 2,2-3 m, masa 430-1000 kg.
Bizoņu tēviņi ir lielāki un smagāki nekā mātītes. Pamatkrāsa brūna.
Vēsture. Attēloti akmens laikmeta alu mākslā, pat ļoti senā - piemēram, 40 000 gadu senajos Kastiljas alas (Francija) zīmējumos.
Pirms eiropiešu ierašanās Ziemeļamerikā esot bijuši vairāk par 20 000 000 bizoņu. Pēc tam notika masveida to izkaušana, un XIX gs. beigās bija palikuši tikai ap tūkstoti - uzskata, ka gandrīz iznīcināti ap 1900.gadu. Mūsdienās tie atkal ir pavairoti, taču tīrasiņu bizoņu bez mājlopu gēnu piejaukumiem ir maz. Bizoņa galvaskauss attēlots uz Montānas pavalsts 25 centu monētas. Tagad tos audzē gaļas dēļ.
Noslēpumainā suga, ko zinātnieki iesaukuši par Higsa bizonu (nosaukumā atsauce uz Higsa bozonu), uz Zemes radusies pirms aptuveni 120 tūkstošiem gadu, sajaucoties šobrīd izmirušajiem tauriem (mūsdienu liellopu priekšteči) un ledus laikmeta stepes bizoniem, kas apdzīvoja zālājiem bagātas teritorijas no Eiropas līdz par Meksikai.
DNS analīze mudina domāt, ka Higsa bizoni ir sumbru jeb Eiropas bizonu priekšteči. Sumbri kādreiz apdzīvoja daudzus mērenās joslas lapkoku mežus visā Eiropā, tai skaitā arī Latvijā, bet intensīvās medīšanas dēļ sugas izplatība ir krietni sarukusi. Vēl pētījuma rezultāti parāda, ka Higsa bizoni patiesībā ir bijusi plaši izplatīta suga. Radioaktīvā oglekļa datēšana parādīja, ka tik ilgi noslēpumā tītie Higsa bizoni patiesībā periodiski dominējuši Eiropā tūkstošgadēm ilgi, laika gaitā dominanci dalot ar stepes bizoniem, kas iepriekš uzskatīti par vienīgo bizona sugu, kas uz Zemes mitinājusies vēlajā ledus laikmetā Eiropā.
Mūsdienās bizoņi brīvā dabā mitinās Belovežas gāršas rezervātā Polijā, bet citviet Austrumeiropā suga reintroducēta dabas parkos.
Audzē aizsargājamās teritorijās ASV. Kustera Valsts dabas parkā ASV Dienviddakotā ir otrs lielākais bizoņu bars ASV.
Bizoņu pasugas mūsdienās daļēji sajaukušās.
Atradumi.
Ambrosijevkas paleolīta apmetnē (Ukraina) uzietas vairāk kā 1000 sumbru kaulu atliekas.
Kapu alas bizoņa zīmējums. Dažreiz notiek kļūdaina attēlu interpretācija, bet citi pētnieki to izmanto tālākai interpretācijai. Tā kļūdas vairojas un pastiprinājas. Tāda kļūda notikusi darbā ar attēliem Kapu alā (Šuļgantašā) Urālos. Zīmējumu atklājējs, ekspedīcijas vadītājs O.Baders kādu zīmējumu grupu nosauca par degunradžiem. Mākslinieks tos nokopēja un O.Baders nopublicēja savā monogrāfijā. Gandrīz pēc 40 gadiem autors ar kolēģiem atkārtoti strādājis ar šiem attēliem, izmantojot vecas kopijas, nevis pats skatījis zīmējumus dabā, un publicējis savu rakstu. Kad oriģinālos zīmējumus attīrīja, izrādījās, ka viens no dzīvniekiem ir nevis degunradzis, bet pirmatnējais sumbrs Bison priscus.
Senākie bizoņu atveidojumi.
Vieni no vecākajiem, līdz šim zināmajiem alu gleznojumiem ir uzieti Kastiljas alā Kantabrijas provincē Spānijā - 40 000 gadu veci. To starpā ir arī bizoņa atveids.
Sienu gleznojumi Altkseras alu sistēmā Spānijā pirms aptuveni 39 000 gadu arī veido figurāli bizoņu, kaķu, kāda dzīvnieka galvas, lāču attēlojumi un divas grupas trīs pirkstu nospiedumi, kā arī citi motīvi.
7000 gadu seni bizoņu attēli uzieti Vilafrankas alā Spānijas austreņos, tie pieder Levantes klinšu mākslas tipam.
Eiropas alu mākslā konstatēti pirmatnējo sumbru Bison priscus (Bojanus, 1827.g.) zīmējumi.
Raksti.
Zinātnieki atklāj, ka alu gleznojumos attēlota iepriekš nezināma bizoņu suga.
Dienvidfrancijā atklāta akmens plāksne ar 38 000 gadu senu sumbra attēlu.
Īss sumbru vēstures kurss. Telos.lv.
Saites.
Vēršu apakšdzimta.
