Zirgi, zirgu ģints
Zirgu dzimtas (Equidae) ģints (Equus).
Vēsture. Zirgu upurēšana bija zīmīga, prūšiem un lietuviešiem raksturīga apbedīšanas tradīcija, kas turpinājās aptuveni 1000 gadus, sākot no agrā dzelzs laikmeta un beidzoties tikai ar prūšu piespiedu un lietuviešu brīvprātīgo kristianizāciju XIII un XIV gadsimtā.
Uz Peru atbraukušie spāņu konkistadori atveda sev līdzi zema auguma Kordovas šķirnes zirgus, kas bija spēcīgi un izturīgi dzīvnieki. Tomēr viņiem šeit nācās grūti, jo kājas grima smiltīs. Tādēļ kā pielāgošanos tie paši izstrādāja t.s. "peruāņu soli" - viņi gāja it kā atrušinādami smilti, it kā rāpoja pa tuksnesi, tā kļūdami par aidiniekiem. peru aidiniekiem izstrādājās īpašs solis - viņi nevis vienkārši izmeta uz priekšu abas labās vai abas kreisās kājas vienlaicīgi, bet arī pasvieda tās sānis - it kā aizmeta smiltis, lai atrastu cietāku pamatu. Tā rezultātā radās savdabīga gaita - it kā peldoša, it kā dejojoša.
Zirgi un NLO. 1963.gada februārī Moe rajonā (Austrālija) fermeris Brjū ar dēlu ieraudzīja disku ar kupolu 7 m diametrā, kas pietuvojās viņu fermai un nolaidās virs lopu laidara 20-30 m augstumā. Tai pat brīdī laidarā esošie zirgi sāka celties uz pakaļkājām, bet govis salauza norobežojumus un vārtījās pa zemi. Pēc tam vēl vairākas dienas šos lopus nevarēja iedzīt tajā laidarā.
Raksti.
Baltijas pagāni upurēja gan ērzeļus, gan ķēves un zirgus bēru rituāliem veda arī no Skandināvijas.
Saites.
Zirgu dzimta.
