Aliens

Sēnabesas krīta milzim jauns datējums – zīmējums, iespējams, izveidots X gadsimtā

Viena no ainavā pamanāmākajām un ikoniskākajām Dienvidanglijas senatnes pieminekļu kopām ir tā dēvētie krīta zīmējumi – uz lēzanajām, ar zāli apaugušajām krīta nogulumiežu veidoto pakalnu nogāzēm, izrokot tajās tranšejas un piepildot tās ar krītu, izveidoti lieli, no attāluma saskatāmi cilvēku, dzīvnieku vai simbolisku objektu attēli - zemeszīmes. Pavisam Anglijā esot ap 50 šādu zīmējumu, no kuriem vecākais ir 110 metrus garais Afingtonas baltais zirgs, kas tapis vēl bronzas laikmetā pirms aptuveni 3000 gadiem.

Ja nosacītā “ķeltu stilā” veidotais Afingtonas baltais zirgs ir mākslinieciski augstvērtīgākais Anglijas krīta zīmējums, tad neapšaubāmi pikantākais veidojums ir Dorsetas grāfistes Sēnabesas milzis. 55 metrus augstā un 51 metru platā kaila cilvēka figūra ar pimpi (tas latviski) jeb erektētu dzimumlocekli (smalkāk izsakoties) un zarainu rungu labajā rokā nevar atstāt vienaldzīgu nevienu vērotāju.

[Milža atrašanās vieta Google kartē ŠEIT]

Par Sēnabesas milža vecumu tikušas izteiktas dažādas hipotēzes – sākot ar to, ka figūra izveidota dzelzs laikmetā un attēlo kādu ķeltu vai sakšu auglības dievību un beidzot ar pieņēmumu, ka milzis tapis XVII gs. Anglijas pilsoņu kara laikā un domāts kā satīriska parodija par Oliveru Kromvelu, ko ienaidnieki reizēm dēvēja par “Anglijas Hēraklu.” Runga tad simbolizētu lorda protektora militāro valdīšanu, bet erektēto dzimumlocekli zīmējuma autors varētu būt pievienojis, lai paņirgātos par viņa puritānismu. Ņemot vērā faktu, ka Sēnabesas milzis literatūrā un dokumentos tiek aprakstīts un pieminēts tikai sākot ar pašām XVII gs. beigām, virkne autoru jau kopš XVIII gs. sliecās domāt, ka tas ir attiecināms uz aizvēstures periodu vai arī nav vecāks par kādiem 300 gadiem. Tāpēc visai pārsteidzoši izrādījās 2021.gada maijā publicētie Sēnabesas milža kontūru tranšeju datējuma rezultāti, kas ļauj pieņemt, ka tēls tapis viduslaikos, laikā no 700. līdz 1110.gadam.

Datēšana tika veikta, izmantojot optiski stimulētās luminiscences metodi, kas aptuveni ļauj noteikt, cik sen attiecīgie smilšu graudi (tajos esošie kvarca kristāli) nav atradušies Saules gaismā. Šī metode jau iepriekš tikusi izmantota citu Anglijas klinšu zīmējumu, tostarp Afingtonas baltā zirga vecuma noteikšanai.

Datēšanai derīgi izrādījās četri paraugi, kurus paņēma no milža elkoņiem un pēdām. Divi paraugi, kurus ņēma no stratigrāfiski augstākajiem slāņiem, ekstrapolējot vidējo vecumu, bija aprakti ap 1240. un 1250.gadu, bet divi zemākie uzrādīja 980. un 910.gadu.

Izrakumu vadītajs Mārtins Pepvorts (Martin Papworth), komentējot jauniegūtos datējumus, teica, ka Sēnabesas milzis, iespējams, tapis ap 987.gadu, kad netālu tika dibināts Sērnas abatijas klosteris. Pēc dažu avotu ziņām klosteris būvēts, lai pievērstu kristietībai vietējos anglosakšus, kuri pielūguši par “Helitu” vai “Heilu” sauktu dievību. Šajā kontekstā pēc Pepvorta domām ir vieta jautājumam: “Vai milzis sākotnēji bija domāts kā šīa dievības atveids?”

Savukārt datējumu atšķirību laika ziņā, lielos intervālus Pepvorts skaidro ar iespējamību, ka milža figūra ar laiku aizaugusi, pārklājusies ar veģetāciju un tikusi aizmirsta. Tad tā gadsimtu gaitā atkal atjaunota, pie tam ar katru atjaunošanas reizi tēla kompozīcijā kaut kas izmainīts un papildināts. 2020.gadā veiktie figūras LIDAR skanējumi, piemēram, ļauj domāt, ka milzis kādreiz valkājis ar jostu apjoztas bikses, bet dzimumloceklis tēlam ticis pievienots kaut kad vēlāk, visticamāk – XVII gs. nogalē, puritānisma ietekmes vājināšanās laikā.

Avoti:
archaeologynationaltrustsw.wordpress.com
the-past.com

© Aliens.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.