Mēness fāzes
Mēness fāze ir tas, cik lielu redzam mūsu pavadoņa apgaismoto daļu, kad tas virzās apkārt Zemei. brīdī, kad Mēness atrodas starp zemeslodi un Sauli, ir iestājusies jaunmēness fāze. Mūsu pavadonis ir piegriezis pret mums neapgaismoto pusi un nav redzams. Pēc pāris dienām var novērot šauru Mēness sirpi ar izliekumu uz Saules pusi. Aptuveni septiņas dienas pēc jaunmēness iestājas pirmais ceturksnis - Mēness redzams kā pusaplis, kas turpina palielināties.
15.dienā iestājas pilnmēness, kad mūsu pavadonis ir īpaši spožs un labi redzams visu nakti, jo atrodas Saulei pretējā pusē. Savukārt 3 nedēļas pēc atskaites sākuma Mēness ir nostājies tā, ka apgaismotā puse pagriezta pa kreisi pret Sauli, un ir iestājies pēdējais jeb trešais ceturksnis. Ik pēc 4 nedēļām fāzes atkārtojas.
Vēsture. Kaut kādu Mēness fāžu attēlu ap 1505.gadu esot uzzīmējis Leonards no Vinčas. Ilgu laiku tas tika uzskatīts par pirmo Mēness virsmas un fāžu zīmējumu, līdz 1999.gadā doktors Filips Stouks no Rieteņu Ontārijas universitātes (Kanāda) uzgāja slaveno "Mēness karti" Knoutas kompleksā Īrijā - šie attēli datēti ar neolītu un ir ap 5000 gadu seni.
Saites.
Mēness.
