Bioloģija, biologi
Bio (no grieķu val. vārda bios - "dzīve," "dzīvība") + logos ("mācība" - grieķu val.).
Zinātņu kopums, kas pēta dzīvo organismu uzbūves un funkcijas daudzveidību, to attīstību un attiecības ar apdzīvojamo vidi.
Izpētes objekts. Bioloģija pēta dzīvību visās tās izpausmēs - dzīvās matērijas organizāciju (molekulārā, šūnu, audu, orgānu, organismu, organismu kopu līmenī). Bioloģija pētī dzīvību kā kvalitatīvi specifisku matērijas kustības formu. Bioloģisko pētījumu mērķis ir noskaidrot dzīvības būtību un tās parādību likumības, lai tās varētu izmantot cilvēku interesēs.
Tas nav nekas cits kā pati dzīvība. Ar ko atšķiras dzīvais no nedzīvā? Kādas ir visu dzīvo organismu kopējās īpašības? Kā ir radusies un izcēlusies dzīvība? Lūk jautājumi, ar kuru pētīšanu nodarbojas bioloģija.
Bioloģijas kā zinātnes vēsture. Dzīvības izcelšanās ir interesējusi cilvēkus visos laikmetos.
Bioloģijas pamati likti Senajā Grieķijā, galvenokārt Aristoteļa un Teofrasta darbos (pirmās dzīvnieku un augu klasifikācijas).
Pēc tam gandrīz 2 gadu tūkstošus tās attīstību kavēja baznīca un jauni atklājumi radās tikai Jaunajos laikos: M.Servets (Spānija) 1540.gadā aprakstīja mazo asinsrites loku, A.Vezālijs (Itālija) 1543.gadā radīja cilvēka anatomijas pamatus.
Nepārtraukta bioloģijas attīstība notika XVII gs., kad tika likti fizioloģijas un embrioloģijas pamati, atklāts lielais asinsrites loks, respektīvi, pierādīta slēgtas asinsrites sistēmas esamība (V.Hārvijs Anglijā, 1628.-1651.g.), atklātas šūnas (R.Huks Anglijā, 1665.g.), vienšūņi (A.Lēvenhuks Nīderlandē, ap 1675.g.), dota pirmā zinātniskā sugas definīcija (Dž.Rejs Anglijā, 1693.g.), ieviests ģints jēdziens (Ž.Turnefors Francijā, 1694.g.).
Sevišķi svarīgs notikums bioloģijas vēsturē bija XVIII gs. izveidotie augu un dzīvnieku sistemātikas pamati (K.Linnejs Zviedrijā, 1735.-1758.g.).
XIX gs. likti mugurkaulnieku embriologijas pamati (K.Bērs Krievijā, 1828.-1837.g.), izveidota šūnu teorija (M.Šleidens un T.Švanns Vācijā, 1838.-1839.g.), radīta augu minerālbarošanās teorija (J.Lībigs Vācijā, 1840.g.), likti mikrobioloģijas pamati (L.Pastērs Francijā, ap 1860.g.), izveidota pirmā sauszemes zooģeogrāfiskā shēma (F.Skleters Lielbritānijā, 1858.g.), sākta zinātniska augstākās nervu darbības pētīšana (I.Sečenovs Krievijā, 1863.g.), formulēts bioģenētikas likums (F.Millers un E.Hekels Vācijā, 1864.-1866.g.), likti ģenētikas pamati (J.G.Mendelis Austroungārijā, 1865.g.), radīta evolucionārā paleontoloģija (V.Kovaļevskis Krievijā, 1873.-1875.g.), atklāta fagocitoze (I.Mečņikovs Krievijā, 1882.g.), likti virusoloģijas pamati (D.Ivanovskis Krievijā, 1892.g.).
Kārtējais revolucionārais sasniegums bija Č.Dārvina izveidotā evolūcijas teorija (1859.g.), ko attīstīja un propagandēja citi vēlākie zinātnieki.
XX gs. tika izveidoti iedzimtības hromosomālās teorijas pamati (T.Morgans ASV, 1910.g.), radīta mācība par refleksiem (J.Pavlovs Krievijā, 1897.-1927.g.), par kultūraugu izcelšanās centriem (N.Vavilovs Krievijā, 1926.g.), panākta augu attālā hibridizācija (I.Mičurins 1954.g. un N.Cicins, abi PSRS), izveidota teorija par dzīvības izcelšanos uz Zemes (A.Oparins PSRS, 1924.-1936.g.), par cilvēka un mājdzīvnieku parazitāro slimību perēkļiem dabā (J.Pavlovskis PSRS, 1939.-1964.g.), formulēts bioģeocenozes jēdziens (V.Sukačovs PSRS, 1940.g.), radīts DNS molekulas modelis (Dž.Votsons ASV un F.Kriks.Lielbritānijā 1953.g.), sintezēts gēns (H.Korana ASV, 1967.-1976.g.), sākta sirds pārstādīšana cilvēkam (K.Bārnards DĀR, 1967.g.), iegūti pirmie somatiskie augu hibrīdi (P.Karlsons, H.Smits, R.Dēringa ASV, 1972.g.).
Bioloģija Latvijā. Latvijā bioloģija sāka veidoties XVIII gs., kad iznāca J.Fišera darbs par Vidzemes dabu (1778., 1791.g., vācu val.).
XIX gs. iznāca vairāki svarīgi darbi par ziedaugiem (J.Klinge, A.Bunge, E.Lēmanis) un kukaiņiem (J.Kavals, G.Flors, J.Nolkens, G.Zeidlics).
1862.gadā Latvijā aizsākās bioloģiskā izglītība līdz ar nodaļas atvēršanu Rīgas politehnikumā, tur darbojās ievērojams botāniķis F.Buholcs. Tomēr speciālistus bioloģijā gan sāka gatavot tikai 1919.gadā dibinātajā LU Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē.
Latvijas Pirmās republikas laikā bija samērā labi attīstīta botānika. Minami sasniegumi algoloģijā (H.Skuja), mikoloģijā (J.Smarods), sūnu un ziedaugu pētniecībā (N.Malta, K.Kupfers, A.Zāmelis), mikrobioloģijā (A.Kirhenšteins) un entomoloģijā (P.Lakševics). Tika likti pamati hidrobioloģijai (V.Ozoliņš, B.Bērziņš) un augu aizsardzībai (J.Bickis, E.Ozols, K.Starcs).
LU Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes ietvaros 1921.-1940.gados darbojās Bioloģijas biedrība, kas bija savienībā ar Francijas Bioloģijas biedrību (Socie'te' de Biologie). Biedrībā darbojās biologi, bioloģiskie lauksaimnieki, mediķi un ķīmiķi - LU docētāji un absolventi. 1939.gadā bija 142 biedri. Biedrība rīkoja sēdes, kur lasīja zinātniskos referātus; izdeva zinātnisko rakstu krājumus - "Acta Societatis Biologiae Latviae," 1.-7., 1929.-1937.g. un "Acta Biologica Latvica," 8.-9., 1938.-1940.g.
1947.gadā tika noorganizēta atsevišķā LVU Bioloģijas fakultāte, kas gatavoja botānikas, zooloģijas, augu fizioloģijas, cilvēka un dzīvnieku fizioloģijas, bioķīmijas, ģenētikas, mikrobioloģijas, dabas aizsardzības un racionālas izmantošanas speciālistus. Bioloģijas skolotājus vidusskolām gatavoja Daugavpils Pedogoģiskā institūta Bioloģijas fakultāte.
Krievpadomjuu okupācijas periodā bioloģiskie pētījumi Latvijā koncentrējās galvenokārt LPSR ZA Bioloģijas, Mikrobioloģijas, Organiskās sintēzes institūtos un Botāniskajā dārzā. Pētījumus veica arī LVU, LLA, RMI, specializētie nozaru institūti - Latvijas Mežsaimniecības problēmu, Latvijas Lopkopības un veterinārijas, Baltijas Zivjsaimniecības ZPI, VAAI Baltijas filiāle, Vissavienības praktiskās bioķīmijas ZPI. LPSR darbojās vairāku Vissavienības zinātnisko biedrību (Bioķīmijas, Botānikas, Entomoloģijas, Ģenētiķu un selekcionāru, Hidrobioloģijas, Mikrobioloģijas biedrības) nodaļas. Tika gūti sasniegumi botānikā (floristikā un fitocenoloģijā), entomoloģijā, ornitoloģijā, mikrobioloģijā, augu un dzīvnieku fizioloģijā, bioķīmijā, hidrobioloģijā un ihtioloģijā, ģenētikā un selekcijā. Izvērsti pētījumi virusoloģijā, bioķīmijā, molekulārajā bioloģijā, radiobioloģijā, parazitoloģijā. Plaši tika pētītas dabas aizsardzības problēmas, 1979.gadā tika izveidota LPSR Sarkanā grāmata.
Bioloģijas institūts, ZA. Atrodas Salaspilī. Dibināts 1951.gadā, apvienojot dažādu institūtu bioloģijas laboratorijas un zinatniskās grupas. 1982.gadā bija 12 laboratoriju, 1 veģetācijas māja, 4 fitotroni, insektārijs, vivārijs. Eksperimentālās bāzes: ornitoloģiskais stacionārs (Rauda un Engures ezerā), hidrobioloģiskais stacionārs (pie Rušonu ezera), zin;atniski pētnieciskais kuģis "Dzintarjūra." Institūtā strādāja 310 darbinieki (9 zinātnes doktori, 70 zinātņu kandidāti). Galvenie pētījumu virzieni bija dabas aizsardzība un racionāla dabas resursu izmantošana, lauksaimniecības dzīvnieku un auguproduktivitātes palielināšanas bioloģiskie pamati.
Izdeva rakstu krājumus krievu valodā "Eksperimentaļnaja vodnaja tolsikologija" (no 1970.g.), "Biologija Baltijskogo morja" (no 1974.g.), "Mikroelementi v SSSR" (no 1961.g.), "Flora i rastiteļnostj v Latvijskoj SSR" (1974., 1977., 1979.g.).
Institūta organizētāji - L.Pētersons un G.Sabardina. Direktori: L.Pētersons (1951.-1952.g.), A.Ozols (1952.-1965.g.), A.Valdmanis (1965.-1970.g.), G.Andrušaitis (1970.-?).
Metafiziskais pasaules uzskats. Jau sengrieķu filozofi centās izskaidrot Visuma un organiskās pasaules izcelšanos.
Tumšie viduslaiki.
Faktiski, jau izsenis dzīvībai piedēvēja kādu radošo pirmsākumu – „dzīvības spēku,” ja vēlaties. Bioloģiskie sasniegumi XIX gs. un Čārlza Darvina revolucionārie pētījumi stingri iedragāja baznīcas paustos uzskatus dzīvības rašanās jautājumā. No tā laika populāri ir kļuvis saskatīt visur evolūciju.
Bioloģijas nozares.
Algoloģija.
Anatomija.
Antropoloģija.
Astrobioloģija.
Bioakustika.
Biocenoloģija.
Bioenerģētika.
Bioģeocenoloģija.
Biofizika.
Bioģeogrāfija.
Bioģeoķīmija.
Bioķīmija.
Biomehānika.
Biometrija.
Bionika.
Biotehnoloģija.
Botānika.
Citoloģija.
Ekoloģija.
Embrioloģija.
Etoloģija.
Fizioloģija.
Gerontoloģija.
Ģenētika.
Hidrobioloģija.
Histoloģija.
Kosmiskā bioloģija.
Mikrobioloģija.
Molekulārā bioloģija.
Morfoloģija.
Ontoģenēze.
Embrioloģija.
Paleontoloģija.
Paleobotānika.
Paleozooloģija.
Parazitoloģija.
Radiobioloģija.
Sistemātika.
Virusoloģija.
Zooloģija.
Ihtioloģija.
Mikoloģija.
Ornitoloģija.
Terioloģija.
