Molekulārā bioloģija
Bioloģijas nozare.
Vēsture. Bioķīmijas attīstības gaitā tika noskaidrota daudzu olbaltumvielu ķīmiskā struktūra, DNS struktūra un olbaltumvielu biosintēzes mehānisms, atšifrēts ģenētiskais kods, sintezēti vairāki gēni. Šos sasniegumus palīdzēja gūt Ē.Čārgafa, O.Everi, H.Koranas, A.Kornberga, M.Nirenberga, L.K.Polinga, Dž.Votsona (ASV), Dž.Kendrjū, F.Krika, M.F.Peruca, M.H.Vilkinsa (Lielbritānija), Ž.L.Mono un F.Žakoba (Francija) pētījumi, uz kuru pamata radās jaunas zinātniskās nozares - molekulārā bioloģija un bioorganiskā ķīmija.
Atklājās saikne starp biomolekulu struktūru un to funkciju bioloģiskajās sistēmās, līdz ar to statiskā un dinamiskā bioķīmija ieguva dialektisku vienotību.
XX gs. 40.gados bioloģisko objektu pētīšanai sāka izmantot kvantu fizikas teorētiskos principus un jaunas fizikālās un fizikālķīmiskās pētīšanas metodes - rentgenstruktūranalīzi, elektronmikroskopiju, elektronu un optisko spektroskopiju, ultracentrifugēšanu. Tas sekmēja molekulārās bioloģijas rašanos: tika atklāta olbaltumu molekulu pirmējā struktūra (L.K.Polings, K. un G.Kori, ASV) DNS struktūra (Dž.Votsons ASV, F.Kriks Lielbritānija), hemoglobīna un mioglobīna struktūra (Dž.Kendrjū, M.F.Perucs, Lielbritānija).
Saites.
Bioloģija un biologi.
