Sistemātika, taksonomija
Taxis ("izvietojums noteiktā kārtībā" - grieķu val.) + nomos ("likums" - grieķu val.). No šejienes arī termins "taksons" - jebkura vienība augu vai dzīvnieku sistemātikā - suga, ģints, dzimta, klase utt.
Priekšmetu un parādību klasifikācija un grupēšana.
Bioloģijā tā ir disciplīna, kas vispusīgi apraksta dzīvnieku, augu, mikroorganismu, sēņu un vīrusu sugas, noskaidro radniecību starp tām, sakārto tās savstarpēji saistītās un pakļautās grupās, pētī sugu veidošanos, sastāda organismu dabisko sistēmu.
Sekcijas, dzimtas, apakšdzimtas, ģintis.
Sistemātikas kategorijas bioloģijā ir līdzīgu organismu grupas. Tās ir pakļautas viena otrai, t.i. tuvas kategorijas veido vienu augstāku kategoriju utt.
Sistemātikas galvenās kategorijas (uz leju no lielākās uz sīkāko):
- tips;
- klase;
- kārta;
- dzimta;
- ģints;
- suga.
Vēsture. Pirmās bioloģiskās klasifikācijas atrodamas sengrieķu autoru Aristoteļa un Teofrasta dabos.
Pirmo zinātnisko sugas definīciju deva Dž.Rejs Anglijā, 1693.gadā.
1694.gadā franču zinātnieks Ž.Turnefors ieviesa ģints jēdzienu.
Sevišķi svarīgs notikums bioloģijas vēsturē bija XVIII gs. bija zviedru zinātnieka Kārļa Linneja 1735.-1758.gados izveidotie augu un dzīvnieku sistemātikas pamati.
Pēc Č.Dārvina darba "Sugu izcelšanās" publikācijas 1859.gadā strauji attīstījās augu sistemātika - sākās filoģenētisko sistēmu izstrādāšana. Pirmo sistēmu izstrādāja vācu zinātnieks A.Brauns 1864.gadā, pilnīgāko - vācu zinātnieks Ā.Englers 1887.gadā.
Raksti.
Atklāta jauna, sēnēm radniecīga organismu forma.
Saites.
Bioloģija un biologi.
