Biometrija
Matemātisko metožu kopa, ko lieto bioloģijā novērojumu un eksperimentu plānošanai, datu apstrādei, bioloģisko sistēmu un procesu optimizēšanai un vadīšanai.
Bioloģisko parādību mainīguma dēļ daudzos vairāk atbilstošas matemātikas nozares novērojumu rezultātu apstrādei ir varbūtību teorija un matemātiskā statistika. Tāpēc ir arī tāds uzskats, ka biometrija ir šo matemātikas nozaru lietojums bioloģijā. Taču modernā biometrija ietver arī citu matemātikas nozaru (diferenciālrēķinu, lineārās u dinamiskās programmēšanas, informācijas teorijas, skaitliskās analīzes) un eksperimenta plānošanas, kā arī vadības un optimizācijas teoriju atziņu izmantošanu empīriska materiāla ieguvē un apstrādē.
Vēsture. Biometrija radās XIX gs. beigās, tās pamatlicēji - F.Galtons, V.Gosets un K.Pīrsons (visi no Lielbritānijas). Lielu ieguldījumu biometrijā devis R.Fišers (Lielbritānija). Terminu "biometrija" ieviesis F.Galtons 1889.gadā (Dunkers 1899.gadā ieteicis to nosaukt par "variāciju statistiku," P.Rokickis 1964.gadā - par "bioloģisko statistiku").
Biometrijas lietošana būtiski paaugstina empīriskā materiāla novērtēšanas efektivitāti un palielina teorētisko apsvērumu nozīmi, samazina laika, līdzekļu un darbaspēka patēriņu, nodrošina secinājumu objektivitāti.
Saites.
Bioloģija un biologi.
