Bionika
Zinātne par bioloģisko sistēmu struktūras un darbības principu izmantojamību tehnikā.
Vēsture. Bionikas pamatideju izvīrzījis vēl Leonards no Vinčas, būvējot ornitopteru - lidaparātu ar vēcināmiem spārniem.
Kā patstāvīga zinātne bionika pastāv kopš 1960.gada, kad Deitonā (ASV) notika 1.Bionikas simpozijs.
Svarīgākie bionikas virzieni:
- cilvēka un dzīvnieku nervu sistēmas uzbūves un darbības principu izmantošana skaitļošanas un sakaru tehnikā, automatikas, telemehānisko iekārtu pilnveidošanā;
- dzīvnieku maņu orgānu darbības principu izmantošana jaunu sensoru izstrādāšanai;
- dzīvnieku organizācijas principu izmantošana attiecīgo tehnisko sistēmu pilnveidošanā;
- dzīvo organizku morfoloģijas, fizioloģijas, bioķīmijas u.c. īpatnību noskaidrošana jaunu tehnisku ideju izvirzīšanai.
Katram no šiem virzieniem ir 3 aspekti:
- bioloģiskais (pētī dzīvā organisma uzbūves un darbības principus);
- matemātiskais (izstrādā bioloģisko sistēmu matemātiskos modeļus);
- tehniskais (realizē matemātiskos modeļus, veidojot jaunus tehniskos līdzekļus un sistēmas).
Bionisko pētījumu rezultātā radīts daudz aparātu. Piemēram, modelējot medūzu ļoti jūtīgo reaģētspēju uz infraskaņas svārstībām pirms vētras, izstrādāta automātiska iekārta, kas 12-15 stundas pirms vētras signalizē par tās tuvošanos. Bionikas nozīmi un perspektīvas nosaka tas, ka universalitātes, uzbūves un darbības racionalitātes, pašregulēšanās, atjaunošanās, stabilitātes u.c. īpašību ziņā dzīvās sistēmas pārspēj jebkuru tehnisku sistēmu un ir ideāls paraugs tehniskās domas meklējumiem.
Bionikas pētījumi tiek publicēti dažādos bioloģijas, medicīnas, kibernētikas u.c. nozaru izdevumos.
Saites.
Bioloģija un biologi.
