Embrioloģija, embriologi
Zinātne, kas pētī organismu pirmsdīgļa (dzimumšūnu veidošanās), dīgļa un juvenālo attīstību.
Embrioloģija ietver arī bezdzimumvairošanās un partenoģenēzes pētījumus. Vispārīgā embrioloģija pētī attīstības vispārīgos principus, aprakstošā embrioloģija - atsevišķās dīgļa daļas, salīdzināmā embrioloģija - dažādu organismu grupu attīstību, eksperimentālā embrioloģija - embrioģenēzes procesus dažādos mākslīgi veidotos izmainītos apstākļos, patoloģiskā embrioloģija pētī embrioģenēzes paoloģiskās novirzes.
Pēc pētīšanas objekta embrioloģiju iedala dzīvnieku un cilvēka embrioloģijā, kā arī augu embrioloģijā.
Vēsture. Pirmās atziņas par embrioloģiju atrodamas Hipokrāta un Aristoteļa darbos V gs.pmē.
Straujāk embrioloģija attīstījās XVII gs. vidū, kad tika publicēti V.Hārvija (1651.g., Anglija) pētījumi par dzīvnieku attīstību un R.Grāfs (1672.g., Holande) atklāja olnīcu folīkuļus.
XVIII gs. K.Volfs (1759.g., Vācija) pamatoja epiģenēzes teoriju.
XIX gs. nozīmīgi bija K.Bēra (1827.g., Vācija) pētījumi, kas atklāja zīdītāju olšūnu. K.Bērs Krievijā 1828.-1837.gados ielicis mugurkaulnieku embrioloģijas pamatus.
E.Hekels 1866.gadā pirmais noformulēja bioģenētisko likumu, kas sekmēja evolucionāros pētījumus embrioloģijā.
K.Rū (1883.g., Vācija) lika pamatus eksperimantālajai embrioloģijai un sāka izdot pirmo embrioloģijas žurnālu, kurā publicēja eksperimentālās embrioloģijas pētījumu rezultātus.
Eksperimentālās embrioloģijas attīstību sekmēja arī H.Špēmanis (Vācija), H.Drīšs (Vācija), D.Filatovs (PSRS).
Salīdzinošās embrioloģijas pamatlicēji A.Kovaļevskis (Krievija) un I.Mečņikovs (Krievija) izstrādāja mācību par dīgļlapām.
Lielu ieguldījumu embrioloģijas attīstībā devuši O. un R.Hertvigi (Vācija), P.Ivanovs, A.Severcovs, A.Gurvičs, B.Tokins (PSRS).
Embrioloģija Latvijā. Pētījum sākti krievpadomju okupācijas laikā XX gs. 50.-60.gados Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas ZPI - V.Demidova, P.Gērke; Rīgas Medicīnas institūtā - U.Krūmiņa, Ē.Laimane, Z.Vīksna; Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā - Z.Brūveris, O.Janovskis, Z.Siliņa. Pētījumos izmantoja molekulārās bioloģijas, ģenētikas, biofizikas, bioķīmijas un mikroķirurģijas metodes.
Embrioloģijas pētījumus izmantoja galvenokārt medicīnā, veterinārijā un zootehnikā. Balstoties uz iegūtajām atziņām, izveidota grūtniecības fizioloģija un higiēna, izstrādātas metodes dīgļa attīstības optimizēšanai, izveidota dzīvnieku mākslīgā apsēklošana, zinātniski pamatota inkubācija (putniem, zivīm), izstrādāti noteikumi ārstniecisko preparātu teratogēnai pārbaudei, izveidota audu reģenerācijas teorija.
Saites.
Bioloģija un biologi.
