Bābeles ķēniņi (1894.-539.g.pmē.)
Valdnieku saraksts W-B /444. Tiek glabāts Britu muzejā (Babilonijas valdnieku saraksts V).
Tas atrasts 1932.gadā Irākas Horsabadā, netālu no Mosulas Tigras ielejā. Tajā tiek nosaukti 10 seno valdnieku vārdi piecās pilsētās, kuri valdījuši uz Zemes no tās Radīšanas līdz Lielajiem plūdiem. Kopumā to valdīšanas ilgums bijis 456 000 gadu (120 šaru – 432 000 gadu pēc Sitčina). Tas ir laiks no Pasaules radīšanas līdz Lielajiem plūdiem. No sākuma valdīšana bija Eridā, kuras valdnieku vārdiem bija prefikss „A” – „ciltstēvs.”
MĪTISKIE ĶĒNIŅI
„Pēc tam, kad valdīšana bija nozīmēta no Debesīm, Eridu kļuva par troņa vietu. Eridu Alulims valdīja 28 800 gadu kā valdnieks, Alalgars valdīja 36 000 gadu – divi valdnieki valdīja 64 800 gadu.”
Tad valdīšanas centri tika pārnesti uz citām pilsētām, valdnieku vārdiem bija prefiksi „en”- „kungs."
„Eridu tika pamesta (un) tronis tika pārnests uz Badtibiru. Badtibirā Enmenluanna valdīja 43 200 gadu; Enmengalanna valdīja 28 800 gadu, Dumuzi, gans, valdīja 36 000 gadu – trīs valdnieki valdīja 108 000 gadu.”
Tālāk Sarakstā tiek minētas vēl divas pilsētas, Laraka un Sipara, un to dievišķie valdnieki; pēdējā Sarakstā ir Šurupaka, kur par ķēniņu bija cilvēks, kurš cēlies no dievišķa senča.
Kopējais saraksts:
Alulims - 8 X 3600 = 28 800
Alalgars - 10 X 3600 = 36 000
Enmenluana - 12 X 3600 = 43 200
Enmengalanna - 8 X 3600 = 28 800
Dumuzi - 10 X 3600 = 36 000
Ensipazianna - 8 X 3600 = 28 800
Enmenduranna - 6 X 3600 = 21 600
Ubartutu - 5 X 3600 = 18 000
Vēl vienā šumeru tekstā W-B/62 papildus augstākminētajiem ķēniņiem minēta vēl Larsas pilsēta ar vēl diviem dievišķajiem ķēniņiem.
„Pēc tam, kad ūdeņi atkāpās, no debesīm tika dota valdīšana.” Pēc Plūdiem „debesis deva valdniekus” vēl 23, kuri valdīja vēl 24 500 gadus 3 mēnešus un 3,5 dienas.
Anu - 4300 g.
Enlils - 3600 g.
Ea - 2880 g.
Sins - 2160 g.
Šamašs - 1440 g.
Adads - 43 200 g.
Valdnieki – cilvēki.
Berosa fragmentos (Apolodora pārstāstā , kas zināmi mums no citu autoru darbiem, minēti šādi valdnieku vārdi:
Alors – pirmais Babilonas ķēniņš (valdīja 10 saru).
Alapars – no Pantibiblonas pilsētas.
Amelons – no Pantibiblonas pilsētas. (Abidenam – Amillars, kas valdījis 13 saru).
Ammenons Haldietis – viņa laikā no Eritrejas jūras iznācis Oaness (Abidens atzīmē, ka valdījis 12 saru).
Megalārs – no Pantibiblonas pilsētas (valdīja 18 saru).
Daons-gans – no Pantibiblonas pilsētas (valdīja 10 saru). Viņa laikā no Eritrejas jūras iznākuši ceturtais annedots.
Eidorešs – no Pantibiblonas pilsētas (valdīja 18 saru). No Eritrejas jūras iznāca Odakons.
Amempsins – haldietis no Larankas (valdīja 8 sarus).
Otiarts
Ksisutrs – otiarta dēls, (valdīja 18 saru). Viņa laikā bija Lielie plūdi. (Sisistrs – pēc Abidena).
Visu šo 10 ķēniņu valdīšanas koplaiks ir 120 saru.
CILVĒKU VALDĪŠANA
Babilonijas valsts radās ap 1900.g.pmē. un eksistēja apmēram 1500 gadu. Tā arī tās ķēniņi būtu par šo laiku, taču enciklopēdijās pie "Babilonijas ķeniņiem" iekļauti arī agrāki no citām Divupes vietām.
Akādas dinastija (2316.-?g.pmē.).
Kutiji (?-2109.g.pmē.).
Enridavazīrs (?-ap 2200.g.pmē.).
Vēl divi ķēniņi.
Sarlagabs.
Jarlagans I.
Vēl 12 ķēniņi.
Jarlagans II (2123.-2117.(?)g.pmē.).
Snums (2116.-2110.(?)g.pmē.).
Tirikans (2109.g.pmē.).
Lagašas II dinastija (~2136.-~2104.g.pmē.).
Urbaba (~2136.-?g.pmē.).
Gudejs (?-~ 2123.g.pmē.).
Ur-Nin-Ngirsu (2117.g.pmē.).
Pirigme.
Urigar (?-~2113./2107.g.pmē.).
Nammahani (?-~2109./2104.g.pmē.).
Urūkas IV dinastija (~2150.-2120.g.pmē.).
5 ķēniņi.
Urūkas V dinastija.
Utuhengāls (~2116./2111.-2109./2104.g.pmē.).
Ūras III dinastija (~2112.-1997.g.pmē.). Šumeras un Akādas ķēniņvalsts.
Urnammu (~2112.?-2094.g.pmē.).
Šuļgi (2093.-2046.g.pmē.).
Amarsins (2045.-2037.g.pmē. (Bursins I)
Šusins (2036.-2028.g.pmē.).
Ibisins (2027.-2003.g.pmē.).
Ūra iekarotāju elāmiešu varā (2003.-1997.g.pmē.).
Isinas I dinastija (2017.-1794.g.pmē.).
Išbi-Erra (2017.-1985.g.pmē.).
Šuilišu (1984.-1975.g.pmē.).
Iddin-Dagan (1974.-1954.g.pmē.).
Išme-Dagan (1953.-1935.g.pmē.).
Lipit-Ištar (1934.-1924.g.pmē.).
Ur-Ninurta (1923.-1896.g.pmē.).
Bur-Sin (1895.-1874.g.pmē.). Bur-Suen.
Lipit-Elliļ (1873.-1869.g.pmē.).
Erra-imitti (1868.-1861.g.pmē.).
Elliļ-bani (1860.-1837.g.pmē.).
Zambija (1836.-1834.g.pmē.).
Iterpiša (1833.-1831.g.pmē.).
Urduļkuga (1830.-1828.g.pmē.).
Sin-magir (1827.-1817.g.pmē.).
Damikilišu (1816.-1794.g.pmē.).
Larsas dinastija (2025.-1763.g.pmē.). Amorieši no dienvidiem.
Naplanum (2025.-2005.g.pmē.).
Emicium (2004.-1977.g.pmē.).
Samium (1976.-1942.g.pmē.).
Zabaija (1941.-1933.g.pmē.).
Gungunum (1932.-1906.g.pmē.).
Abisarihi (1905.=1895.g.pmē.).
Sumueļ (1894.-1866.g.pmē.).
Nur-Adad (1865.-1850.g.pmē.).
Sin-idinnam (1849.-1843.g.pmē.).
Sin-eribam (1842.-1841.g.pmē.).
Sin-ikišam (1840.-1836.g.pmē.).
Cilli-Adad (1835.g.pmē.).
Varad-Sin (1834.-1823.g.pmē.).
Rim-Sin (1822.-1763.g.pmē.).
Babilonas I dinastija (1894.-1595.g.pmē.). Dibinājuši amorīti.
1. Sumuabum (1894.-1881.g.pmē.).
2. Sumula-Eļ (1880.-1845.g.pmē.).
3. Sabnum (1844.-1831.g.pmē.).
4. Apiļ-Sin (1830.-1813.g.pmē.).
5. Sin-muballit (1812.-1793.g.pmē.).
6. Hamuraps (1792.-1750.g.pmē.).
7. Samšiluns (1749.-1712.g.pmē.).
8. Abiešu (1711.-1684.g.pmē.).
9. Ammi-ditana (1683.-1647.g.pmē.).
10. Ammi-caduka (1646.-1626.g.pmē.).
11. Samsu-ditana (1625.-1595.g.pmē.).
Kasītu dinastija (~1742.-1155.?g.pmē.). Pēc Hamurapa Vecbabilonijas valsts sāka vājināties un to atkal apdraudēja ārējie ienaidnieki. Vecbabilonijas valsts laikmets beidza pastāvēt XVI gs.pmē., kad varu ieguva kasītu dinastija.
Handaš (~1742.g.pmē.).
7 vai 8 ķēnini, kuru valdīšanas laiki nav zināmi
Agum II (~1595.-1571.g.pmē.).
Burna-Buraš I (~1510.g.pmē.).
Kaštiliaš II/III.
Ulam-Buraš (~1450.g.pmē.).
Agum III.
Karaindaš I (~1415.g.pmē.).
Kadašman-Harbe I.
Kurigalzs I (~1400.g.pmē.).
Kadašmanelils I (~1370.g.pmē.).
Burnaburašs II (1363.-1335.g.pmē.).
Karaindaš II. Karakindaš.
Nazibugaš (?).
Kurigaļzu II (1333.-1312.g.pmē.).
Nazimaruttaš (1311.-1286.g.pmē.).
Kadašman-Turgu (1285.-1268.g.pmē.).
Kadašman-Elliļ II (1267.-1253.g.pmē.).
Kudur-Elliļ (1252.-1243.g.pmē.).
Šagarakti-Šuriaš (1242.-1231.g.pmē.).
Kaštiliaš III/IV (1230.-1223.g.pmē.).
Elliļ-nadin-šumi.
Kadašman-Harbe II.
Adad-šum-uddin.
Adad-šum-ucur (~1187.g.pmē.).
Meli-Šihu (1186.-1172.g.pmē.).
Marduk-anla-iddin I (1171.-1158.g.pmē.).
Zababa-šum-iddin (~1158.g.pmē.).
Elliļ-nadin-ahhe (?-1155.?g.pmē.).
Piejūras I dinastija (~1722.-~1460.g.pmē.).
Iliman (~1722.g.pmē.).
Ittinlinnbi.
Dainkilišu.
Iškibaļ.
Šušši.
Guļkišar (~1594.g.pmē.).
Pešgaļdaramaš.
Adarakalamma.
Akurulanna.
Melamkurkurra.
Eijagamiļ (~1460.g.pmē.).
Isinas II dinastija (~1150.-1027.g.pmē.).
Marduk-kabit-ahhešu (~1150.g.pmē.).
Itti-Marduk-balati (līdz 1133.g.pmē.).
Ninurta-nadin-šumi (1132.-1127.g.pmē.).
Nabukadnēcars I (1126.-1105.g.pmē.). Nabu-kudurri-ucur. Viņa valdīšanas laikā Babilonijas valsts bija kā nekā nostiprinājusies. Viņa laikā tika veikti iekarošanas karagājieni uz Sīriju, tika karots ar Elamu. Nabukadnēcara I karaspēku sakāva asīrieši.
Elliļ-nadin-apli (1104.-1101.g.pmē.).
Marduk-nadin-ahhe (1100.-1083.g.pmē.).
Marduk-šapik-zeri (1082.-1070.g.pmē.).
Adad-apla-iddin (1069.-1048.g.pmē.).
Marduk-ahhe-eriba (1047.g.pmē.).
Marduk-zer-... (1046.-1036.g.pmē.).
Nabu-šumu-libur (1034.-1027.g.pmē.).
Piejūras II dinastija (1026.-1006.g.pmē.).
Bazi dinastija (1004.-986.g.pmē.).
Elamas dinastija (985.-980.g.pmē.).
E dinastija (979.-732.g.pmē.).
Nabu-mukin-apli (979.-944.g.pmē.).
Ninurta-kudurri-ucur (944.?g.pmē.).
Mar-biti-ahhe-iddin (943.?g.pmē.).
Šamaš-mudammik (~905.g.pmē.).
Nabu-šum-ukin I (~895.g.pmē.).
Nibu-apla-iddin (~870.g.pmē.).
Marduk-zakir-šumi I (~854.--819.g.pmē.).
Marduk-balassu-ikbi (~818.-813.g.pmē.).
Baba-ah-iddin (812.g.pmē.).
5 nezināmi ķēniņi, iespējams, šie: Šamuramata (~811.g.pmē.) un Adadnirars III (810.-782.g.pmē.). Kā asīriešu ķēniņi viņi, bez šaubām, valdīja arī pār Bābeli, taču šai saraksta tie kaut kā nav iekļauti.
Ninurta-apla-...
Marduk-bel-zeri.
Marduk-apla-ucur.
Eriba-Marduk (~770.g.pmē.).
Nabu-šum-iškun (līdz 748.g.pmē.).
Nabonasārs (747.-734.g.pmē.). Nabu-nacir.
Nabu-nadir-zeri (733.-732.g.pmē.).
Nabu-šum-ukin II (732.g.pmē.).
Babilonas IX dinastija (731.-627.g.pmē.). Iespējams, šī ir asīriešu ielikteņu dinastija.
Nabu-mukin-zeri (731.-729.g.pmē.).
Pulu (728.-727.g.pmē.). Asīriešu ķēniņš Tiglatpalasārs III.
Ulupai (726.-722.g.pmē.). Asīriešu ķēniņš Salmanazārs V.
Mardukaplaidīns II (721.-710.g.pmē.). Bitjakinas ķēniņš. Pirmo reizi.
Merodahs – Baladans (~721.g.pmē.). Kaut kur jāliek šis.
Biogrāfija. Asīriešu ieliktais ķēniņš-vietvaldis 721.g.pmē. atjaunoja Marduka kultu un pasludināja neatkarību no Asīrijas. Tas noveda pie gandrīz 30 gadu kara ar asīriešiem, kas norisinājās ar mainīgām sekmēm. Tikai 689.g.pmē. asīrieši atkal pārņēma kontroli pār Babilonu.
Sargons II (709.-705.g.pmē.). Asīriešu ķēniņš.
Sinaheribs (704.-703.g.pmē.). Asīriešu ķēniņš.
Marduk-zakir-šumi II (703.g.pmē.).
Mardukaplaidīns II (703.-702.g.pmē.). Bitjakinas ķēniņš. Otro reizi.
Bel-ibni (702.-700.g.pmē.).
Aššur-nadin-šumi (699.-694.g.pmē.).
Nergal-ušezib (693.g.pmē.).
Mušezib-Marduk (692.-689.g.pmē.).
Sinaheribs (688.-681.g.pmē.). Asīriešu ķēniņš, laikam 2.reizi.
Asarhadons (680.-669.g.pmē.). Asīriešu ķēniņš.
Šamašumukins (667.-648.g.pmē.).
Kandalanu (647.-627.g.pmē.).
Jaunbabilonas dinastija (626.-539.g.pmē.). Dinastiju dibināja asīriešu ķēniņa Šinšariškuna bijušais ģenerālis Nabopalasārs, kas Bābelē bija iecelts par vietvaldi. Tās laikā atdzima un uzplauka neatkarīga Babilonas valsts. 557.g.pmē., t.i. 6 gadus pēc Nebukadnēcara II nāves, galma apvērsumā tika iznīcināta viņa dinastija.
Starp Nebukadnēcaru un Nabunaīdu bija vēl trīs ķēniņi (Amelmarduks, Neriglisārs un Labašimarduks - 562.–555.g.pmē.), tie viņi valdīja neilgi un visi krita par upuriem biežajiem dumpjiem.
Nabopalasārs (626.-605.g.pmē.).
Nabukadnēcars II (605.-562.g.pmē.).
Amelmarduks (562.-560.g.pmē.).
Neriglisārs (560.-556.g.pmē.).
Labašimarduks (556.g.pmē.).
Nabonīds (556.-539.g.pmē.).
Persiešu laika Bābeles vietvalži.
Belšarucura (~540.g.pmē.).
Dārijs Mīdietis. Nāca noslepkavotā Belšarucuras vietā. Laikam jau persiešu valdnieks, kāds no Dārijiem.
Saites.
Babilonijas valsts.
