Asarhadons (680.-669.gpmē.)
Aššurahiddin.
Asīrijas ķēniņš no 680. līdz 669.g.pmē.
Radniecība. Tēvs – Sinaheribs (iepriekšējais ķēniņš).
Māte – tēva favorīte Nakja.
Brāļi – Adramelehs un Šarecers (abi vecākie).
Dēli - Ašurbanapāls (nākamais ķēniņš) un Šamašumukins (novēlēja Bābeli).
Dzīvesgājums. Asīrijas ķēniņš no 680.–669.g.pmē.
Kāpšana tronī. Tēvs un priekštecis Sinaheribs atgriezās Nīnivē, kur savai favorītei Nakijai par prieku par savu troņmantnieku pasludināja vienu no jaunākajiem troņmantniekiem – Asarhadonu. Ar ārkārtējiem līdzekļiem piespieda dievu orākulu atzīt šo izvēli par pareizu. Sapulcē priekšstāvji un arī vecākie dēli piekrita ķēniņa izvēlei. Taču 681.g.pmē. beigās to lūgšanas laikā nogalināja divi viņa dēli Adramelehs un Šarecers, kas pēc tam aizbēga uz Ararata zemi. Tādejādi Asarhadons kāpa tronī 680.g.pmē. pilsoņu kara rezultātā, kad tika nogalināts viņa tēvs un priekštecis Sinaheribs.
Iekšpolitika. Balstījās uz tirgoņiem un priesteriem. Nestabilais politiskais stāvoklis spieda Asarhadonu meklēt atbalstu pie babiloniešu priesteriem un atjaunot Bābeli.
Atjaunojis Esalilu Bābelē un par jaunu uzcēla pašu pilsētu, ko bija sagrāvis viņa tēvs Sinaheribs.
Veselai virknei pilsētu atgrieza privilēģijas, ieviesa nodokļus par labu svētnīcām.
Ārpolitika. 679.g.pmē. Asarhadona karaspēks ziemeļu robežās sadūrās ar kimeriešu vienībām, kas bija atnākuši no Azovas jūras krastiem, un sakāva tos.
676.g.pmē. karoja Arābijā.
675.-671.g.pmē. karoja Feniķijā un Ēģiptē.
Vadīja karagājienu uz Palestīnu, kura laikā iekaroja žīdu Ziemeļu valsti un deportēja no tās 10 žīdu ciltis.
Galvenais viņa militāri politiskais mērķis bija uzvara pār Ēģiptes melno faraonu Taharku, jo tas atbalstīja Asīrijas ienaidniekus Palestīnā, Feniķijā un Sīrijā. 671.g.pmē. Asarhadons devās karā pret Ēģipti un iekaroja ziemeļu Ēģipti, ieņēma galvaspilsētu Memfisu, kur salaupīja ļoti daudz dārgumu un pieņēma ēģiptiešu faraonu titulus. Pēc paša ķēniņa vārdiem, viņa karaspēkam pa priekšu devies dievu sūtnis Nusku un iznīcinājis ienaidnieku ar dievišķo ieroci.
673.-672.g.pmē. devās karagājienā uz Šubriju (pie robežas ar Urartu valsti), kur slēpās izbēgušie vergi. Tais pašos gados ar sacēlušās mīdieša Kaštariti, ko atbalstīja skiti, no Asīrijas atdalījās Mīdija.
Austreņos ķēniņam bija jācīnās ar Irānas ciltīm.
Būdams Harānā, ķēniņš (laikam jau sapnī!) iegāja svētnīcā no ciedru koka. Iekšā ieraudzīja dievu Sinu, kas balstījās uz nūjas un turēja rokās divus kroņus. Dievs vienu kroni uzlika ķēniņam galvā un paziņoja, ka viņš iekarošot citas valstis.
Savu iekaroto lielo valsti novēlēja savam dēlam Ašurbanapalam, bet Bābeli - otram dēlam.
