Nabopalasārs (626.-605.g.pmē.)
Asīriešu karavadonis, Bābeles vietvaldis un pašpasludinātais Bābeles ķēniņš no 625. līdz 605.g.pmē.
Radniecība. Vecākais dēls – Nabukadnēcars II.
Dzīvesgājums. Bābeles ķēniņš no 625.gada 23.novembra līdz 605.gada 15.augustam.
Nākšana pie varas. Cēlies no haldiešiem.
Pēc antīko autoru apgalvojumiem bijis karavadonis asīriešu ķēniņa Sinšariškuna dienestā, kad Nīnivē iebruka mēdieši. Nodeva savu ķēniņu un laikam par to tika tronī Bābelē.
Jaunas dinastijas dibinātājs. Valdīja no 626.-605.g.pmē. Pasludināja 626.g.pmē. sevi par Bābeles ķēniņu, t.i. neatkarību no Asīrijas, kas vēsturē ieguvis nosaukumu - Jaunbabilonijas periods.
Iekšpolitika. Nabopalasāra un tā pēcteču vara nebija despotiska, ķēniņš bija atkarīgs no stiprās priesterības, bagātajiem tirgoņiem un lielajiem zemes īpašniekiem.
Ārpolitika. Gandrīz visus valdīšanas gadus gandrīz nepārtraukti karojis ar Asīriju kopā ar mēdiešu ķēniņu Kiaksāru, kas beidzās ar Nīnives krišanu 612.g.pmē. un asīriešu armijas atlieku un viņu ēģiptiešu sabiedroto sakāvi 605.g.pmē. pie Karkemišas.
Dalot sagrauto Asīrijas valsti, jaunbabilonija saņēma Asīrijas dienvidu daļu.
Neizrādīja nekādus agresīvus tīkojumus attiecībā pret Jūdeju, bet karoja tikai ar Asīriju un Ēģipti.
Saimniecība. Uzcēla mūrus ap Bābeli. Atjaunoja nopostīto Etemenanki.
Avoti.
„Saņēmis vēsti par to, ka tiek gatavots dumpis, viņš [Nabopolasārs] sūtīja savu dēlu Nebukadnēcaru lielas armijas priekšgalā pret Ēģipti un Jūdeju.” (Jāzeps Flāvijs pārstāsta no Berosa „Bābeles vēstures”).
Saites.
Bābilonijas ķēniņi.
