Sipara
Sippara – "putns."
Atrašanās vieta. Mūsdienu Abu Haba (Irākā). Senatnē atradusies Eifratas labajā krastā, patlaban upes gultne pārvietojusies uz rieteņiem.
Vēsture. Ceturtā Šumeras pirmsplūdu pilsēta. Valdīšanā nodota Nannas dēlam Utu.
Pēc civilizācijas rašanās Šumerā Sipara faktiski tika uzskatīta par šumeru Augstākās tiesas rezidenci. Tāpat to uzskatīja par lidojumu vadības centru, šeit nolaidās un pacēlās anunaku gaisa kuģi. Siparā dzīvojis leģendārais ķēniņš Enmeduranks, kas ticis uzņemts Debesīs un kuram dotas Zināšanas. Atgriezies, viņš pilsētā dibinājis priesteru līniju, kas šīs zināšanas glabāja. Zināšanu plāksnītes tikušas glabātas tieši Siparā.
Pēc Lielajiem plūdiem pilsēta kļuva par Saules dieva Šamaša (šumeriem - Utu) kulta centru.
Asīrijas ķēniņš Tiglatpalasārs I veica karagājienu uz Babiloniju un sagrāba Bābeli un Siparu, tomēr noturēt tās nespēja.
II g.tk.pmē. baeigās un I g.tk.pmē. sākumā Sipara bijusi liels Babilonijas tirdzniecības un amatniecības centrs. Pilsētā bija pašpārvalde - vecajo padme ar Šamaša svētnīcas augstāko priesteri vadībā. Sipara bijusi atbrīvota no vispārējām valsts nodevām un klaušām.
538.g.pmē. pilsētu sagrāba persieši.
Arhitektūra. Bijusi centrālā daļa, aizsargāta ar varenām sienām. Aiz tām atradies Utu templis.
Aplūkojamie objekti.
Utu templis – tika saukts par E.BABBARA. Ķēniņš Nabunaīds rakstos vēsta, ka vietā, kuru norādījis pats Utu, 12 elkoņu dziļumā atradis senus pamatus, kuri bijuši skatam slēpti 3200 gadu. Templis atradās aiz varenām sienām, tā iekšējā pagalmā pret debesīm slējās varenais APIN („tas, kas izlauž ceļu”).
Atradumi.
Raksti. II g.tk.pmē. sākums. Uzieti personīgi un tiesiska rakstura rakstu avoti, kas nāk no Šamaša svētnīcas priesterienēm vientuļniecēm. Tie liecina par daudzskaitlīgiem augļošanas, zemes pirkšanas un izīrēšanas darījumiem, vergu pirkšanu utt.
Saites.
Šumeru pilsētas.
