Aliens

Iegūts apstiprinājums ūdens tvaika plūsmām no Jupitera pavadoņa Eiropas

NASA kosmiskā Habla teleskopa iegūtie netiešie pierādījumi par sporādiskām un dīvainām ūdens tvaika plūsmām no Jupitera mēneša Eiropas nesen guvuši jaunus, novērojumos balstītus apstiprinājumus. 

“Divi no trim dzīvības priekšnoteikumiem – dzīvībai svarīgi ķīmiskie elementi un enerģijas avoti (ogleklis, skābeklis, ūdeņradis, sērs un fosfors) – ir atrodami visā Saules sistēmā. Savukārt trešo dzīvības priekšnoteikumu – šķidru ūdeni – ārpus Zemes atrast ir daudz sarežģītāk,” - sacīja jaunā pētījuma vadošais autors, NASA Godāra kosmisko lidojumu centra (Grīnbeltā, Merilendas štatā) un Vašingtonas Amerikāņu universitātes planētu zinātnieks Lūks Paganīni (Lucas Paganini). “Lai gan šķidrs ūdens uz Eiropas vēl arvien nav atrasts, tomēr ūdens tvaiki, kas izplūst no pavadoņa zemledus okeāna vai izkusuša ūdens rezervuāriem, ir nozīmīgs atklājums,” - norāda pētījuma autors.

Eiropa

Eiropa ir sestais tuvākais Jupitera mēnesis no 79 tā pavadoņiem.

Eiropu kopā ar vēl citiem trim Jupitera mēnešiem Jo, Ganimēdu un Kalisto 1610.gada janvārī atklāja itāļu astronoms Galileo Galilejs. Kaut arī pirmo reizi Eiropu pamanījis 7.janvārī, tomēr visai sliktā teleskopa dēļ Galilejs nav spējis to atšķirt no Jo, tāpēc abus Jupitera pavadoņus aprakstījis kā vienu debesu ķermeni. Tikai nākamajā dienā, 8.janvārī, itāļu zinātniekam izdevās savā teleskopā ieraudzīt Eiropu un Io riņķojam ap Jupiteru atsevišķi.

Tāpat kā pārējie Galileja atklātie Jupitera pavadoņi, Eiropa ir nosaukta Zeva mīļotās, feniķiešu pilsētu Tīras un Sidonas valdnieka Agenora meitas, Eiropas vārdā. Sengrieķu teika vēsta, ka Eiropu, pieņemdams vērša izskatu, nolaupījis un uz Krētas salu aizvedis pats dievu valdnieks Zevs. Krētā Eiropa kļuva par Zeva sievu un dzemdēja trīs dēlus - Mīnoju (vēlāko Krētas valdnieku, kuram piederēja liela flote, ar kuru tas valdīja visās jūras), Radamantiju un Sarpēdonu.

No visiem četriem Galileja atklātajiem Jupitera mēnešiem Eiropa ir mazākais, tās diametrs ir 3100 km. Taču astrobiologi šo Jupitera mēnesi uzskata par vienu no labākajām vietām Saules sistēmā, kur meklēt liecības par ārpuszemes dzīvību (Sk.: "Uz Jupitera pavadoņa Eiropas ir pietiekoši daudz dzīvību uzturošās enerģijas", aliens.lv, 28.07.2016.)

Astronomi iegūst apstiprinājumu ūdens tvaiku izplūšanai no Eiropas zemledus okeāna

Jupitera pavadoņa Eiropas pētīšanai Paganīni vadītā komanda izmantoja Keka observatoriju Havaju salās.

Zinātnieki Eiropu novēroja 17 naktis laika periodā starp 2016.gada februāri un 2017.gada maiju. Vienā naktī, 2016.gada 26.aprīlī, komanda ieguva spēcīgu signālu raksturīgajā infrasarkano viļņu garumā, kas liecināja par ūdens tvaiku esamību.

Saskaņā ar pētnieku aprēķiniem, vienā izvirdumā no Eiropas kosmosā tiek izsviestas ap 2300 tonnas vielas, kas ir pietiekami, lai piepildītu gandrīz pilnu olimpisko sacensību izmēra peldbaseinu.

Pētnieki uzskata, ka ūdens tvaiku plūsmas avots ir zem Eiropas ledus apvalka apslēptais sāļa ūdens okeāns vai izkusuša ledus ūdens rezervuāri tā apvalkā. Novērotais tilpums ir daudz lielāks par to, kas varētu būt radies ārējo faktoru darbības rezultātā, piemēram, ūdens molekulu atdalīšanās no Eiropas virsmas, uz to iedarbojoties Jupitera radiācijai. Šāds process norisinās diezgan regulāri vai vismaz pietiekami bieži, lai to varētu pamanīt vairāk nekā vienu no septiņpadsmit naktīm, raksta Paganīni.

Papildus jaunā pētījuma rezultātiem par ūdens tvaiku izplūdi no Eiropas norāda vairākas citas liecības, piemēram, NASA kosmiskais Habla teleskops atklājis ūdeņraža un skābekļa atomus, kurus, iespējams, radiācija atdalījusi no ūdens molekulām, kā arī 1997.gadā NASA zonde “Galileo” atklāja un izmērīja blīvas plazmas vai jonizētas gāzes izvirdumus no Eiropas.

Tomēr atšķirībā no pastāvīgajiem ūdens daļiņu izvirdumiem no ledū iekaltā Saturna mēneša Encelāda dienvidpola, ko rada vairāk nekā 100 aktīvi darbojošies geizeri (Sk.: “Uz Saturna pavadoņa Encelāda varētu būt dzīvības pastāvēšanai labvēlīgi apstākļi”, aliens.lv, 09.04.2015.), no Eiropas izplūstošajiem ūdens tvaikiem ir gadījuma raksturs.

Astrobiologus ļoti interesē šādas plūsmas, kādas novērojamas uz Encelāda un Eiropas, jo tās potenciāli varētu liecināt par dzīvībai labvēlīgu vidi. Turklāt kaut kad nākotnē NASA zondes no šīm plūsmām varētu iegūt paraugus tālākai analizēšanai.

Jau pavisam drīz, 2020.gada vidū, NASA plāno sākt misiju “Eiropas kliperis.” Zonde, riņķojot orbītā ap Jupiteru, pētīs no Eiropas izplūstošos ūdens tvaikus, iegūstot pavadoni un tā okeānu raksturojošus datus.

Avoti:
space.com
en.wikipedia.org