Habla teleskops
Hubble Space Telescop, HST.
Nosaukts slavenākā amerikāņu astronoma Edvīna Habla vārdā.
Pēc vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumiem un neizsīkstošiem tehnoloģiju uzlabojumie nogādāts orbītā 600 km augstumā (samērā zema orbīta) virs Zemes ar atspoļkuģi Discovery, kas startēja 1990.gada 24.aprīlī. Paveikts tas tika nākamajā dienā - 25.aprīlī.
Teleskops riņķo orbītā ap Zemi un palīdz iegūt skaidrus atmosfēras nebojātus kosmosa attēlus, pateicoties ļoti precīzai optikai. Tie zinātniekiem sniedz vērtīgas ziņas par Visumu. Bija paredzēts, ka tas darbosies 15 gadus.
Teleskopa garums ir 15,6 m, diametrs – 4,2 m, masa – 11 110 kg.
18 teleskopa darba gados ar tā palīdzību veikti 700 000 dažādi uzņēmumi. Kosmosa apstākļos iespējams iegūt iepriekš neredzēti dzidras kosmosa fotogrāfijas. Teleskopa iegūtie dati palīdzējuši precizēt mūsu Visuma vecumu, sastādīt dažu Saules sistēmas planētu virsmu kartes, pierādīt eksoplanētu eksistenci, apstiprināt zvaigžņu rašanās mehānismu teorijas, pētīti melnie caurumi udc.
Remontoperācijas. Visu laiku viņu vajag remontēt. Lielāks remonts veikts 1993.gadā.
Remontēts 2002.gadā.
Likās jau, ka tā dienas skaitītas, bet tad – pēc NASA direktora maiņas, remontam tika atrasts finansējums. 2009.gadā - tie bija līdz šim apjomīgākie un laikietilpīgākie remontdarbi. Samērā zemais teleskopa riņķošanas augstums (ap 550 km) ļāva remontdarbus veikt tieši orbītā). Kopumā astronauti Džons Grunsfelds un Endrū Feistels no kuģa Atlantis piecas reizes atstāja kuģi. Pēdējā izgājienā nomainīja teleskopa baterijas un nodrošināja teleskopu ar papildus nerūsējošā tērauda plāksnēm, lai to aizsargātu no saules radiācijas un kosmiskajām atlūzām. Bez tam tika uzstādītas arī jaunas un jaudīgākas kameras, nomainīts arī 2008.gadā salūzušais datu apstrādes dators, ko līdz šim aizstāja dublikātdators. Nomainīts 19 gadus vecais žiroskops.
Pēc pēdējā remonta tam paredzēts strādāt vēl kādus 5 gadus. NASA plāno, ka šī bija pēdējā remonta reize, tad gan Hablam kaput.
Nozīme. Šī orbitālā observatorija tiek uzskatīta par lielāko cilvēces soli astronomijas attīstībā. Vidēji katrs ceturtais no astronomu zinātniskajiem pētījumiem noticis tikai pateicoties Habla kosmiskajam teleskopam. Šis teleskops turpina strādāt joprojām.
Teleskopa nākotne. Paredzēts, ka 2014.gadā to nomainīs jaunākas paaudzes teleskops. Ap 2020.gadu NASA pēc kosmiskā teleskopa nosūtīs bezpilota kosmisko kuģi, kas Hablu nogādās atmosfērā, bet tālāk uz tā „kapa” vietu okeāna dzelmē.
Kopš palaišanas teleskops 100 000 reižu apriņķojis ap Zemi, pārvarot 3,84 miljardus kilometru. "Hubble" kontā ir 800 000 novērojumu, aptuveni 500 000 attēlu, kuros fiksēti vairāk nekā 25 000 dažādu objektu. NASA saņēmusi no observatorijas tādu datu apjomu, kas līdzinās vienai ceturtdaļai informācijas, kura glabājas ASV Kongresa bibliotēkā.
Ar Habla teleskopa palīdzību novērotas Visuma dzīles, atklātas planētas ārpus Saules sistēmas un uzņemti saviļņojoši zvaigžņu dzimšanas attēli. Zinātnieki izmanto teleskopu kosmosa izcelsmes pētīšanai un meklē vietas, kurās varētu eksistēt ārpuszemes dzīvība.
2014.gadā paredzēts palaist Habla teleskopa pēcteci – Džeimsa Veba kosmisko teleskopu.
Habla teleskopa atklājumi.
HD209458b jeb Ozīriss. Milzu planēta ārpus Saules sistēmas.
Cerbers un Stiksa. Divi no 5 Plūtona pavadoņiem.
GN-z11. Teleskopa vecākā atklātā galaktika, kas izveidojusies kādus 400 miljonus gadu pēc Liela Srādziena.
Saites.
Teleskopi.
Habla teleskops un NLO.
