Tīra, feniķiešu
„Klints.”
Feniķiešu senpilsēta Vidusjūras austreņu krastā.
Atrašanās vieta. Libāna, Vidusjūras piekraste.
Vēsture. Pēc leģendas, peldošas salas iedzīvotājiem viņu Dievs vēlējis atrast tā dzimšanas vietu. Tādējādi sala piestājusi krastā tagadējās Tīras vietā.
Viens no Tīras ķēniņiem bija trešais cilvēks (pēc Ēnoha un Elijas), kas viesojās debesīs pie Dieviem.
Tīras pilsēta kļuva bagāta ar tirdzniecību un jūras laupīšanu.
XIII gs.pmē. vidū Tīras ķēniņš Ahirams izveidoja apvienotu Tīras-Sidonas valsti, kas pastāvēja līdz X gs.pmē. beigām.
Šeit valdīja arī ķēniņš Hīrams, kurš palīdzēja Zālamanam tempļa būvniecībā un sūtīja ekspedīcijas apkārt Āfrikai.
825. vai 814.g.pmē. (???) feniķieši no Tīras pilsētas Ziemeļāfrikā nodibināja savu nozīmīgāko koloniju, ko nosauca par "Jauno pilsētu,” - Kartāgu. Tas noticis vai nu asīriesu spiediena dēļ, vai arī glābjoties no kāda despotiska Tīras ķēniņa.
Ilgi pilsētu bija aplencis asīriešu ķēniņš Sargons II (722.-705.g.pmē.), līdz piespieda Tīras ķēniņu pakļauties un samaksāt nodevas.
Pilsēta bija ļoti labi aizsargāta, jo bija apjozta augstām sienām 18 m augstumā un atradās uz salas. Maķedonijas Aleksandrs izmantoja zemes sēkli uz tā no kokiem un akmeņiem uzbūvējot tiltu. Tādējādi pilsētu tomēr ieņēma 332.g.pmē., uzceļot dambi pār šaurumu, iebruka pilsētā. Iedzīvotājus vai nu nokāva, vai pārdeva verdzībā. Ir saglabājies nostāsts, viņš sūtījis floti uz okeānu iekarot citas feniķiešu pilsētas vai apmetnes, kas varētu atrasties tālāk par Vidusjūru. Flote iebrauca okeānā un pazuda. Pēc Aleksandra iebrukuma beidzās pilsētas „salas” vēsture.
64.g.pmē. Feniķija tika iekļauta Romas Sīrijas provincē, Tīrai, Sidonai un Aradai saglabājot pašpārvaldi.
Aplūkojamie objekti. Arheoloģiskie izrakumi ir stipri apgrūtināti, jo kultūru slāņi atrodas zem visas pilsētas teritorijas, kura ir biezi apdzīvota.
Senā osta – atrodas zem ūdens.
Saites.
Feniķieši.
Tīras ķēniņi.
