Aliens

Krēta, Krētas sala

Lielākā no Grieķijai piederošajam salām Egejas jūrā un lielākā sala Vidusjūrā vispār.

Ģeogrāfija. Krētas salu apskalo trīs jūras - Jonijas jūra rieteņos, Lībijas jūra dienvidos un Krētas jūra ziemeļos.
Krētu no Āfrikas šķir tikai 300 km jūras.
Salas austreņos atrodas Lasitas plakankalne, kas pazīstaa ar savām olīvu un apelsīnu plantācijām, starp tām pakalnos slejas vējdzirnavas.

Vēsture. Zinātnieki Krētas rieteņu daļā Trahilā atraduši ap 5,7 miljonus gadu senus pēdu nospiedumus, kas liek pārvērtēt visu, ko zinām par pirmatnējo cilvēku evolūciju. Jaunatklātajiem pēdu nospiedumiem ir nepārprotama cilvēku pēdām raksturīga forma - pēdu nospieduma fosīlijā redzamais īkšķis ir līdzīgs mūsdienu cilvēka īkšķim gan pēc formas, gan izmēra un novietojuma. Tuvāk par atraduma problemātiku - šeit.
Krēta sengrieķu mitoloģijā. Krētā dzimis augstākais sengrieķu dievs Zevs, kuru, saskaņā ar Sicīlijas Diodora vēstīto, Idus kalna pakājes alā no tēva krona dismām slēpusi Rēja, ar pienu barojusi kaza Amalteja, bites nesušas medu, pieskatījušas nimfas.
Krētā viņš slēpās pēc tam, kad pavedināja Tīras un Sidonas feniķiešu valdnieka meitu Eiropu - pieņemdams vērša izskatu, to nolaupījis un uz Krētas salu aizvedis pats dievu valdnieks Zevs. Krētā Eiropa kļuva par Zeva sievu un dzemdēja trīs dēlus - Mīnoju (vēlāko Krētas valdnieku, kuram piederēja liela flote, ar kuru tas valdīja visās jūras), Radamantu un Sarpedonu. Par godu šim mitoloģiskajam notikuma esot nosaukts Vērša zvaigznājs.
Grieķijas kontinentālajā daļā Zevs atnāca tieši no Krētas.
Krēta minēta arī kā viena no 2 iespējamajām Atēnas dzimšanas vietām. Pēc dažām ziņām par tās dzimšanas vietu nosaukts Tritona ezers Lībijā (Āfrikā). Citreiz tā ir Tritona upe Krētas salā. Sicīlijas Diodors teic: „Teiksma vēsta, ka Atēna izgājusi no Zeva galvas Krētā, pie Tritonas upes iztekas, kamdēļ tā tiek saukta par Tritogeneju. Pie iztekas šīs vēl šobaltdien slejas svētnīca, veltīta šai dievei, uzslieta tai vietā, kur viņa nākusi pasaulē.” Tādējādi sanāk, ka Atēna dzimusi divās dažādās vietās. Interesanti, ka abas šīs vietas atrodas tieši viena grāda attālumā.
Mīnojiešu valdīšana. Salā valdījis ķēniņš Mīnojs - Zeva dēls, kam bijusi milzīga flote. Mīnojs Krētas salā Dikas kalnā saņēmis likumus no Zeva.
Saskaņā ar Veco derību, no Kaftoras (Krēta) Kanaānā ienākuši filistieši.
Savu 7.varoņdarbu Krētā veicis Hērakls - viņš noķēra Krētas vērsi.
Kristietību salā ieviesuši apustuļi Pāvils un Tits, kas te sludinājuši.
Salā ieradās dorieši, kas te dibinājuši desmitiem pilsētu.
823.gadā arābi atkaroja Krētu imperatora Mihaila II vadītajiem bizantiešiem.
961.gadā bizantieši nākamā imperatora Nikifora II Fokas vadībā atkaroja Krētu arābiem.
No 1893. līdz 1930.gadam ar pārtraukumiem vedis arheoloģiskos izrakumus salā britu arheologs Roberts Evanss, kar atklājis Knosas pili un pamatīgi izpētījis Krētas Bronzas laikmeta kultūru.
1896.gadā Krētas salas grieķi sacēlās pret turkiem, grieķi jau bija panākuši savu valsti Neatkarības karā (1821.-1827.g.). Pēc 2 gadu kara 1898.gadā Krēta atbrīvojās no osmaņiem un apvienojās ar Grieķiju.
II Pasaules kara laikā 1941.gadā Krētu ieņēma vācieši gaisa desanta operācijā. Tomēr pēc tam vairāk vācieši tādas operācijas nerīkoja, jo pārlieku daudz upuru bija gaisa desantnieku vidū.

Klimats. Tā ir tuvu Āfrikai, tādēļ šeit ir viskarstākais klimats no Grieķijas salām. Vasaras mēnešos tempertūra turās lielāka par 35oC. peldēšanās sezona no maija līdz oktobrim.

Aplūkojamie objekti.
Hērakleja. Salas administratīvais centrs, nosaukts Hērakla vārdā. Osta, vecpilsēta. No šejienes dažu stundu laikā var nonākt Santorīnas salā.
       Arheoloģijas muzejs. Te atrodas sengrieķu artefakti.
      Morozini strūklaka. Izrotāta ar lauvu galvām - pa tām plūst ūdens.
      Venēciešu lodžija.
      Apustuļa Tita baznīca. Lielākā šejienes relikvija - apustuļa Tita galva, kas tiek glabāta dārgmetālu lādē.
      Knosas pils. Netālu no Hēraklejas.
      Minotaura labirints. Tai pašā Knosas pilī (???).

Mīnoja pils Fēstā.
Gortys. Vieta, kur radīta Eiropa.
Matalas pludmale. Lībijas salas piekrastē.

Retimna. Gleznainā vecpilsēta Krētas rieteņu piekrastē, būvēta venēciešu un turku stilā. vecpilsētā sastopamas venēciešu piļu stila arkas, turku balkoni otro stāvu virsbūvēs, mošejas. Netālu no Retimnas pazīstamā Bali balto smilšu pludmale pie zaļa jūras līča.

Imbrosas aiza.
Knosas pils Hēraklejā.
Pezas vīna darītava.
Vidiani klosteris. Krētiešu ticības un garīgās vienotības simbols.
Krasi. Ciems ar lielāko platānu audzi salā.

Agios Nikalaos. Kūrorts pie Volismenu ezera un Mirabellas līča. Panorāmas ceļš gar šo līci. Gleznaina piekrastes pilsētiņa, kuras centrā atrodas dziļš saldūdens ezers – Vulismeni, kuru ar jūru savieno kanāls. Saskaņā ar leģendu šajā ezerā reiz peldējušās grieķu dievietes Atēna un Artemīda. Šeit paveras lieliski skati uz jūru un rūsganās nokrāsas kalniem, kā arī elegantās grieķu pilsētiņas arhitektūru.

Elunda. Iepretim Elundas pludmalēm atrodas Spinalongas sala, kurā II Pasaules kara laikā atradās leprozorijs. Neparastā kārtā tas izsaucis tūristu interesi.

Vai. Palmu birzis un banānu plantācijas.
Moni Toplou. Dibināts XIV gs. Ietekmīgākais un turīgākais Krētas klosteris.
Dika kalns. Tajā Mīnojs no Zeva esot saņēmis likumus.
Sv.Jura klosteris. Netālu no Mohas ciema Lasitas plakankalnē.

Kardiotisas Dievmātes klosteris. Arī Lasitas plakankalnē. Sieviešu klosteris, te atrodas brīnumdarītājas Dievmātes svētbilde. Svētbildi salas iekarošanas laikā vairākkārt nolaupīja turki. Tomēr katru reizi brīnumainā veidā tā atgriezās savā vietā klosterī. Pēdējo reizi tas noticis kopā ar kolonnu un ķēdēm ar ko tā bijusi piekalta pie osmaņu pils.

Sv.Trīsvienības klosteris. Pareizticīgo grieķu klosteris pie Arkādas ciema. kara laikā pret turkiem Arkadas ciema iedzīvotāji patvērās aiz klostera sienām un ilgu laiku izturēja aplenkumu. Tomēr turki klosteri ieņēma, tas tika izlaupīts un pilnīgi sagrauts, nogalinot visus tā iemītniekus - ciema iedzīvotājus un mūkus - kopā ap 300 cilvēku, pat bērnus un sirmgalvjus. Tagadējā klostera muzejā izstādītas dārglietas, ieroči un senas svētbildes.

Prevelas klosteris. Grieķu pareizticīgo klosteris salas dienvidu piekrastē. Ceļš uz klosteri ved caur skarbo Kurdaliotikas aizu, kuras apkārtnes kalni pat dienas laikā stipri aiztur saules gaismu.

Sv.Jāņa klosteris. Grieķu pareizticīgo klosteris augstu klintīs Lībijas jūras krastā. dibināts pirms 1000 gadiem, izturējis daudz dažādus aplenkumus. Pat vācu okupācijas laikā II Pasaules kara laikā spēja paturēt savu galvenos svēto relikviju - gabaliņu no koka krusta, kurā sists ticis Pestītājs.

Haņjū. Skaista pilsēta Krētas rieteņos ar venēciešu arhitektūru. Katedrāle, Jūras muzejs, Firkass - cietoksnis ar bāku. netālu no haņjū atrodas Krētas skaistākā pludmale - Elatonisa, pludmale izvietojas uz kāpas ar rozā smiltīm un dzidru zaļganu ūdeni. Te uznemtas kinofilmas un fotosesijas.

Samārijas aiza. Viena no varenākajām Eiropas aizām. Te ir aptuveni 13 kilometrus garš pārgājiena maršruts no maija līdz oktobra beigām – šeit lielu lomu spēlē laikapstākļi. 

Seitan Limania pludmale. Apslēptais Krētas salas dārgums – grūti pieejama, taču vienreizēji skaista stāvu klinšu ieskauta pludmale, kurai papildu burvību piešķir tās nosaukums, kas tulkojumā nozīmē Sātana osta.

Balos lagūna. Viena no fotogrāfētākajām vietām Krētā, ko visērtāk sasniegt ar kuģīti. Slavena ar savu tirkīzzilo ūdeni un eksotiski sniegbaltajām smiltīm, kas, pateicoties sīkajām gliemežvāku drumslām, daudzviet iekrāsojušās rozā tonī.

Akvārijs Cretaquarium. Viens no lielākajiem un modernākajiem akvārijiem Eiropā. Lielisks veids, kā ceļojumā uz Krētu iepazīstināt bērnus ar Vidusjūras zemūdens iemītniekiem un eko sistēmu.

Atrakciju parks Dinosauria Park. Aizvediet bērnus uz dinozauru parku, kurā pilnā augumā izvietotas aizvēsturisko dzīvnieku un dinozauru figūras, kuras kustās un taisa trokšņus. Dodieties izglītojošā pastaigā un iepazīstiet šos senos dzīvniekus neierastā vidē.

Ūdens atrakciju parks Acqua Plus. Viens no populārākajiem ūdens atrakciju parkiem Krētas salā. Iedalīts divās daļās – pieaugušajiem ar ekstremāliem ūdens slīdkalniņiem un bērniem pemērotā – drošā nodalījumā ar seklākiem baseiniem un zemākiem nobraucieniem.

Krētas hronomirāža.

Saites.
Grieķija.