Animisms
- Detaļas
- 7483 skatījumi
Anima, animus - "dvēsele," "gars" (latīņu val.).
Pirmatnēja mitoloģiski reliģiska ticējumu sistēma, kas tic dvēseles un garu esamībai. Tajā uzskata, ka Garu pasaule spēj iedarboties uz cilvēku un dzīvnieku dzīvi, uz apkārtējiem objektiem un dabas parādībām.
Animiskie priekšstati. Tie bija raksturīgi visām tautām un radušies pirmatnējās kopienas iekārtas stadijā. Pirmatnējie cilvēki uzskatīja, ka katram cilvēkam ir dvēsele, kas nav atkarīga no miesas. Dvēseli uzskatīja par apziņas un dzīvības avotu.
Sākumā priekšstatam par dvēseli bija konkrēts, materiāls raksturs - to visbiežāk saistīja ar ēnu vai dvašu. Daudzu cilšu valodās - tasmāniešu, algonkinu, zulusu, dvēseli un ēnu apzīmē ar vienu un to pašu terminu, kas liecina par šo jēdzienu identificēšanu.
Dažas tautas dvēseli saistīja ar elpošanu. Vienus un tos pašus vārdus dvēseles un elpošanas apzīmēšanai lieto Rietumaustrālijas ciltis, dažas Kalifornijas ciltis, Grenlandes eskimosi, malajieši, tāpat arī daudzas mūsdienu tautas. Piemēram, krievu valodā pats termins душa ("dvēsele") ir cēlies no vārdiem дышaть ("elpot") un дыxaниe ("elpa").
Nereti priekšstats par dvēseli saistījās ar asinīm, piemēram, arābiem, senajiem žīdiem u.c. tautām dvēselei un asinīm bija viens apzīmējums.
Cik spēcīgi bijuši priekšstati par dvēseles materialitāti, to rāda šādi fakti. Grenlandes eskimosi uzskatīja, ka resniem cilvēkiem ir taukas dvēseles, bet vājiem - liesas. Austrālieši nogrieza nogalinātiem ienaidniekiem labās rokas pirkstu, lai viņu dvēseles nevarētu sviest šķēpu. Šāda pirmtautu attieksme atspēko apgalvojumu, ka jau pašā sākumā dvēsele priekšstatīta kā kaut kas nemateriāls, garīgs.
Vēsture. Savulaik viena no populārākajām reliģijas izcelsmes teorijām bija E.Teilora animistiskā reliģijas izcelšanās teorija - par reliģisko priekšstatu viņš uzskatīja pirmo veidu ticību dvēselei un gariem. 1871.gadā viņš publicēja savu darbu "Pirmatnējā kultūra," pēc kura zinātnē ieviesās termins "animisms." Pēc Teilora domām animisms radies no pirmatnējā "filozofējošā mežoņa" mēģinājumiem izskaidrot sev miega, nāves u.c. parādības. Viņš arī uzskatīja, ka termins "animisms" nozīmē to pašu, ko termins "spirituālisms," un apzīmēja ar to priekšstatus par bezmiesīgām dvēselēm un gariem.
Kā negatīva reakcija uz animisma teoriju zinātnē XIX gs. beigās un XX gs. sākumā radās preanimisma teorija, ko pārstāvēja angļu filozofs R.Marets, vācu zinātnieki K.Preiss un A.Fīrkants. Viņi apgalvoja, ka pirms ticības dvēselēm un gariem pastāvējusi ticība vienotam bezveida spēkam: melanēziešu mana, Ziemeļamerikas indiāņu orenda un manitu utt. Kritizēdami animistisko viedokli, preanimisti apgalvoja, ka pirmatnējā domāšana nespēja uzreiz radīt tik sarežģītus abstraktus priekšstatus kā dvēsele, gars. Viņi uzsvēra emociju un jūtu nozīmi pirmatnējā reliģijā.
Reliģiskās izcelšanās animistiskās teorijas kritika bija arī Frēzera darbā "Zelta zars: pētījumi par maģiju un reliģiju" (1890.g.). Viņš uzskatīja, ka ideoloģijas pirmā forma bijusi maģija, kas esot pastāvējusi pirms reliģijas.
Līdzīgas reliģiskas sistēmas radās pirmatnējās sabiedrībās un līdzīgi uzskati ir visās reliģijās. Saskaņā ar materiālistu uzskatiem animisma rašanās pamatā bija senās sabiedrības zemais attīstības līmenis, mazais zināšanu krājums, cilvēku nespēja līdzēties pret dabas untumiem.
Animisms mūsdienu reliģijās. Mūsdienu reliģijās saglabājušās arī daudz animisma paliekas - visās reliģijās pastāvošais priekšstats par dvēseli un tās aizkapa dzīvi. Tiesa, ar laiku tas stipri pārvērties - dvēseli sāka attēlot abstraktāk, kā kādu garīgu pirmsākumu, bet ar Viņpasauli šķiru sabiedrības apstākļos sāka saistīties atmaksas ideja. Tāpat ir mainījusies arī ticība gariem. Tā, piemēram, labo garu lomu kristietībā pārņēma eņģeļi, ļauno garu - nešķīstais spēks (velni, raganas utt.).
Ufoloģijā uztur arī hipotēzi, ka šādi pirmatnējo tautu uzskati varējuši rasties arī novērojot daudz pārāku civilizāciju pārstāvju darbošanos paleovizīšu laikā. Jaungvinejā (arī citur) tādejādi un uzskatāmi pat izveidojies visai īpatnējs kargo kults.
Animisma filozofiskais novirziens ir panpsihisms.
Animismu mūsdienās piekopjošās tautas.
Eiropā - lapi.
Āzijā - buji.
Āfrikā - fulbi.
