Malajieši
Pašnosaukums - orang-melaju.
Tautu grupa DA Āzijā.
Skaits. Izšķir īstos malajiešus - 6 100 000 (1975.g.), kas dzīvo Malaizijas Malakas pussalā, Singapūrā un Taizemes D, un tautas, kas runā malajiešu valodā - 7 600 000 (1975.g.) un dzīvo galvenokārt Indonēzijā - riavi, palembangi, džambi, džakartieši (3 miljoni), Kalimantānas malajieši.
Etnoģenēze. Antropoloģiskā ziņā malajieši ir dienvidmongolīdi (malajiešu rase).
I g.tk. vidū tie pārcēlās no Sumatras uz Malakas pussalu, bet XII gs. atpakaļ uz Sumatras DA piekrasti un daudzām Indonēzijas salām.
Vēsture. Malajieši izveidoja Malajas valsti XII-XIV gs.
1957.gadā risinājās nikns karš pret komunistu dumpiniekiem, vairumā ķīniešiem. Lielbritānija piekrita dot neatkarību sultanātu konfederācijai, ko vadīja Tunku Abd al Rahmans. Jaunā valsts saņēma nosaukumu – Malajas Federācija, no 1963.gada – Malaizija. Valstī nelielā vairākumā bija musulmaņi, otru pusi sastādīja tamili un etniskie ķīnieši.
1963.gadā Malaizijā pieauga saspīlējums musulmaņu un nemusulmaņu iedzīvotāju starpā. Tas pastiprinājās sakarā ar Panmalajas islāma partijas darbību (dibināta 1951.gadā).
1968.gadā harizmātiskais sludinātājs Ašāri Dakvahs nodibinaja sektu Darul Arkam. Ta nodarbojas ar labdarību, nosodīja saviesīgus baketus, TV un citus „pagrimušo Rietumu” produktus. Sektas locekļi nēsāja melnus turbanus un arābu dželabas.
1969.gada maijā kulminaciju sasniedza pretķīniskas akcijas, kuras ierosinaja misionaru kustība Dakvah (no arabu vārda dava – „aicinājums uz islāmu”). Valdošā „Apvienotā malajiešu nacionala organizācija” veica darbības, kas bija vērstas uz musulmaņu iedzīvotāju stāvokļa uzlabošanu.
1983.gadā Malaizijas premjerministrs Mahathīrs Mohamads iestājās koalīcija ar popularu islāmistu līderi Anvaru Ibrahimu, kas bija nodibinājis „Malajas Musulmaņu jaunatnes līgu,” un iekļāva viņu valdības sastāvā. Tas tādēļ, lai izvairītos no islāmistu kritikas.
1994.gadā radikālā sekta Darul Arkam, kura bija jau ap 150 000 piekritēju, tika aizliegta dēļ tā, ka tās vadītājs Ašāri Muhamads pasludinaja sevi par mahdi. Tomēr Ašāri atvainojās, uzstājoties televīzijā, ka rezultātā izvairījās no barga soda.
1998.gadā Malaizijā bija ekonomiskā krīze no visa reģiona. Premjerministrs Mahathīrs Muhamads gribēja apkaunot savas valdības vadītāju populāro islāmistu Anvāru Ibrahimu, apsūdzot to sodomijā un citos noziegumos. Tiesa pār Anvāru Ibrahimu izraisīja neapmierinātību sabiedrībā par Mahathīra darbošanos – Kualalumpurā uzliesmoja sacelšanās. Noskaidrojās, ka Anvārs ticis spīdzināts. Mahathīrs tomēr nomierināja tautu, atstājot lielāko likumu daļu, kurus bija ieviesis Anvārs.
Malajiešu valoda. Valoda pieder austronēziešu saimes indonēziešu grupas valodām.
Rakstība no VII gs. indiešu alfabētā, no XIII gs. - arābu, kopš XIX gs. - latīņu alfabētā.
Kultūra. Radījuši īpatnēju kultūru - augsti attīstīta arhitektūra, mākslas aušana, juvelieru prasme, mutvārdu poētiskā jaunrade, plaša literatūra, mūzika, dejas, teātris.
Reliģija. Sunnītu musulmaņi. Izplatīti arī animistiskie ticējumi, budisma un hinduisma elementi.
Saites.
Malaizija.
