Jaungvineja
- Detaļas
- Publicēts 09 Februāris 2013
- 5165 skatījumi
Otra lielākā sala pasaulē aiz Grenlandes.
Neparasta zeme ar skaistām kalnu un džungļu ainavām, planētas neparastākajām un pat šokējošām tautiņām un Austrālijas kontinentam radniecīgu savdabīgu augu un dzīvnieku valsti. Jaungvineja ir pētnieku un ceļotāju sapnis, jo katra nākamā ekspedicija atklāj ne tikai līdz šim nezināmas augu un dzīvnieku sugas, bet arī tautas,kas vēl joprojām dzīvo gluži kā Akmens laikmetā.
Iedzīvotāji. Patlaban Jaungvinejā ir ap 700 mazo tautiņu.
Tarifurori.
Valodas. Jaungvinejas piekrastē tiek runāts austronēziešu valodās, bet tās iekšēinē - papuasu valodās. Kopumā Jaungvinejā lieto ap 1000 valodām.
Vēsture. Kopā ar Austrāliju un Tasmāniju piederēja pie senā Sāhulas kontinenta.
X g.tk.pmē. salā bijusi plaša lauksaimnieciskā darbība Kuka purvos ap Hāgena kalnu. Saglabājušies lieli drenāžas kanāli.
Ap 3000.g.pmē. salā tikuši intensīvi izcirsti lieli mežu masīvi. Visdrīzāk salā pieaudzis iedzīvotāju skaits. Tai laikā esot pieplūduši bēgļi no grimstošās Lemūrijas, jo iesācies to otrais katastrofu posms. Lemūriešu ietekme saglabājusies Jaungvinejas nosaukumos – "Mu" zilbe atrodama augstkalnu ciemu Mumori un Budamu (Madangas apriņķis) nosaukumos.
Šie baltādainie un rudmatainie lemūrieši ir apdzīvojuši Jaungvineju (atradums Morabas alā 1930.gados) un vēl 1937.gadā baltādaini iezemieši bija sastopami tarifuroras ciltī.
Baltādainos iedzīvotājus uz nomaļākiem rajoniem atspieda agresīvākie papuasi.
"Challenger I" okeanogrāfisko pētījumu ekspedīcijā 1872.-1876.gados tika kartēti arī Jaungvinejas krasti.
Aplūkojamie objekti.
Grasbergas raktuves. Pie Timikas pilsētas. 1.vietā pasaulē zelta ieguvē un 3.vietā pasaulē vara ieguvē. Rūdas izstrādā amerikāņi, bet nodokļi iet uz Džakartu.
Indonēzijas daļa.
Baliemas ieleja. Gleznaina, te salmu un zaru būdiņās dzīvo dani, jali un lani ciltis. Vietējais tirgus.
Sentani ezers. Ainavisks, kalnu ieskauts un ar salām bagāts. Kļuva par II Pasaules kara cīņu liecinieku stap Sabiedrotajiem un Japānas armiju.
Runas sala. Kaut kur pie Jaungvinejas.
Saites.
Papuasi.
