Emocijas
E'motion (franču val.) no latīņu val. vārda emovere - "satraukt," "saviļņot."
Cilvēku un dzīvnieku subjektīvas reakcijas uz iekšējo un ārējo kaitinātāju iedarbību.
Emocionālās izpausmes formas ir patika vai nepatika, jūtas, pārdzīvojums, satraukums - dusmas, bailes, prieks, arī mīmika vai emocionāla nokrāsa. Emocijas cieši saistītas ar indivīda aktualajām vajadzībām - motivāciju.
Emociju psihofizioloģiskais pamats - daudzveidīgi, galvenokārt iedzimti CNS un psihes pašregulācijas mehānismi, kas vienkāršoti, stereotipiski atspoguļo indivīda attieksmi pret nozīmīgām problēmsituācijām. Emocijas saistītas ar noteiktām galvas smadzeņu, veģetatīvās nervu sistēmas, skeleta muskulatūras, iekšējās sekrēcijas, asinsrites, elpošanas u.c. orgānu funkcionālā stāvokļa un reaktivitātes pārmaiņām. Šīs pārmaiņas dod organismam īpašu funkcionālu ievirzi, kas izpaužas specifiskās reakcijās - emocijās.
Mobilizējošās emocijas - bailes, dusmas, cīņas gatavība, saistītas ar krasu neiropsihiskā stresa pieaugumu; tas mobilizē organisma enerģētiskās un funkcionālās rezerves, sagatavo indivīdu intensīvai garīgai un fiziskai slodzei, kas varētu būt nepieciešama aktuālo problēmu risināšanai. organismā notiek pārmaiņas, kas sekmē indivīda iedarbību uz ārējo vidi - pieaug muzkuļu sasprindzinājums, stresa hormonu, piemēram, adrenalīna un noradrenalīna īpatsvars un skābekļa patēriņš audos, pastiprinās sirdsdarbība, paaugstinās asinsspiediens.
Stabilizējošās emocijas - apmierinājums, baudas, gandarījuma, nomierinoša atslābinājuma pārdzīvojumi, saistās ar iepriekš dominējošā stresa samazināšanos. Organismā notiek pārmaiņas, kas sekmē indivīda iekšējo līdzsvarotību, stabiklitāti - samazinās muskuļu sasprindzinājums, skābekļa patēriņš audos, palielinās stabilizējošo un nomierinošo hormonu, piemēram, serotonīna, īpatsvars audos.
Mobilizējošās un stabilizējošās emocijas realizējas vienlaikus vai secīgi - mobilizējošās emocijas rada priekšnoteikumus stabilizējošām emocijām. Emocijs ļoti spēcīgi ierosina vai kavē nervu sistēma un visa organisma enerģētisko un funkcionālo rezervju mobilizēšanu un izmantošanu indivīda aktuālo vajadzību apmierināšanai.
Amigdalu, kas zināma kā pret negatīvām emocijām jūtīgs smadzeņu apgabals, dažreiz dēvēts pat par "baiļu centru" un ventromediālo prefrontālo garozu, kas veic emociju apstrādi un regulēšanu.
Saites.
Psiholoģija un psihologi.
