Elpošana
Procesu kopums, kas nodrošina organismu ar skābekli un tā izmantošanu organisko vielu oksidēšanās reakcijās, kā arī ogļskābās gāzes izvadīšanu no organisma.
Elpošanas procesā atbrīvojas enerģija, kas uzkrājas ATF mekroenerģētiskajās saitēs, tā nepieciešama dzīvības procesiem un veidojas starpprodukti, kas tiek izmantoti biosintēzē.
Augu elpošana. Augiem nav specializētu elpošanas orgānu un ķīmisku savienojumu, kas pārnes skābekli. Elpošanas intensitāte ir atšķirīga dažādās augu daļās. Tā mainās arī augu ontoģenēzē, piemēram, kviešu graudi piengatavības fāzē izdala 0,6 ml, dzeltengatavībā - 0,3 ml, pilngatavībā - tikai dažas tūkstošdaļas ml CO2 no g sausnes.Visintensīvāk elpo dīgstošas sēklas un plaukstoši ziedi - to elpošanas intensitāte salīdzināma ar cilvēka elpošanas intensitāti.
Novecojot, elpošanas intensitāte samazinās. Augu elpošanas intensitāti ietekmē temperatūra, ūdens daudzums šūnā, skābekļa daudzums apkārtējā vidē u.c. faktori. Dažādu ekoloģisko grupu augiem elpošanas intensitāte variē plašās robežās - 0,01-0,5 ml 0s uz 1 g svaigas masas stundā. Ēncietīgi augi elpo vājāk par saulmīļiem.
Dzīvnieku elpošana. Dažādām dzīvnieku grupām elpošanas veidi un elpošanas orgāni ir atšķirīgi.
Vienšūņiem un vienkāršākiem daudzšūnu organismiem elpošana notiek ar ķermeņa virsmu - t.s. difūzā elpošana.
Augstākajiem dzīvniekiem, atšķirībā no zemākajiem dzīvniekiem un augiem, ir specializēti elpošanas orgāni.
Kukaiņiem ir traheju elpošana, zivīm - žaunu elpošana, abiniekiem, rāpuļiem, putniem, zīdītājiem - plaušu elpošana; elpošanas finkciju daļēji veic arī āda.
Mugurkaulniekiem, arī cilvēkiem elpošanā galvenos posmus veido ārējā elposana jeb plaušu ventilācija, gāzu pārnese ar asinīm un ieksējā elpošana jeb audu elpošana. Plaušu ventilāciju veic elpošanas muskuļi, kas maina krūšu dobuma tilpumu. Tilpuma palielināšana samazina iekšējo spiedienu, un gaiss pa elpošanas ceļiem ieplūst plaušās - notiek ieelpa, bet, ieelpas muskuļiem atslābstot, - izelpa. Cilvēkam miera stāvoklī plaušu ventilācija apmēram 7-8 reizes minūtē. Fiziska darba un emocionālā uzbudinājuma laikā plaušu ventilācija palielinās un var sasniegt pat 120 l/min. Plaušas izelpa pilnīgi neiztukšojas, tur paliek t.s. atlikuma gaiss (cilvēkam ap 1500 ml). Elpceļos esošais gaiss veido t.s. kaitīgo tilpumu (ap 160 ml).
Gaiss, plūstot pa elpošanas ceļiem, sasilst, samitrinās un atbrīvojas no putekļiem. Daļēji plaušu funkcionālās spējas raksturo plaušu vitālā kapacitāte. Gāzu maina starp ieelpoto gaisu un asinīm notiek plaušās caur alveolu sienu. Gāzu pārnesi nodrošina asinis. Asins gāzes tiek pārnestas galvenokārt ķīmisku savienojumu veidā. Šajās reakcijās īpaša nozīme ir eritrocītos esošajam hemoglobīnam (Os pārnesē) un karboanhidrāzei (CO2 pārnesē). Uzņemtais skābeklis organismam ir nepieciešams audu elpošanas procesā, kas ir sarežģītu fermentatīvu oksidēšanās reakciju kopums. Galvenie procesa galaprodukti ir ūdens un CO2, kas elpošanas norisēs tiek izvadīti no organisma.
Elpošanas regulāciju veic galvenokārt elpošanas centrs - īpašs nervu šūnu sakopojums iegarenajās smadzenēs. Elpošanas centra specifiskais kairinātājs ir asins sastāva pārmaiņas, galvenokart CO2 koncentrācijas palielināšanās. Elpošanas centra darbību ietekmē pneimotaksiskais, sirdsdarbības, vazomotorais u.c. centri, starpsmadzenes un galvas smadzeņu garoza, plaušās un ādā esošo receptoru kairinājumi, dažādi farmakoloģiski aģenti (citizīns, lobelīns). Elpošanas ceļu receptoru mehāniska vai ķīmiska kairināšana izraisa elpošanas aizsargrefleksus - klepu, šķavas.
Dažas tautas elpošanu saistīja ar dvēseli. Vienus un tos pašus vārdus dvēseles un elpošanas apzīmēšanai lieto Rietumaustrālijas ciltis, dažas Kalifornijas ciltis, Grenlandes eskimosi, malajieši, tāpat arī daudzas mūsdienu tautas. Piemēram, krievu valodā pats termins душa ("dvēsele") ir cēlies no vārdiem дышaть ("elpot") un дыxaниe ("elpa").
Neparastas elpošanas tehnikas.
Elpošanas kontrole. Gari, kas kontaktēja ar Kileras kundzi, pavēstīja: "Tam, lai izietu no ķermeņa,nepieciešams aizturēt elpošanu, tomēr ilgstoša aizture neizrāda ietekmi." Vēlamas ir divas tehnikas: maiga un mierīga ritmiska elpošana,kas līdz fiziski atslābināties, vai arī apzināta elpošanas aizture kopā ar vieglu uzspiedienu saules pinumam (tas palīdzot nobīdīties astrālajam kermenim un iziet tam ārpus fiziskā). Reizēm tiek sajusta galvas reibšana, zumēšana ķermenī līdzīgu elektriskai zumēšanai, un sajūta it kā šū potos ūdenī. Vienlaicīgi var būt vairāki šādi efekti.
Saites.
Elpošanas sistēma.
