Bedrīšakmeņi, dobumakmeņi
Akmeņi ar bedrītēm, izplatīti Igaunijā un Ziemeļlatvijā, tiek saistīti ar somugru kultūru.
Bedrīšakmeņi ir galvenokārt neolīta un bronzas - agro metālu laika kultūrvēsturiskie pieminekļi, kas raksturojas kā akmeņi ar tajos izveidotiem sfēriskiem vai citas formas iedobumiem – skaitā no viena līdz pat vairākiem desmitiem. Tie izplatīti visā Eiropā no Britu salām līdz pat Urāliem un arī tālāk visā pasaulē.
Runājot par bedrīšu nozīmi, vēsturniekiem un arheologiem nav viena skaidra viedokļa – iespējams, tās saistītas ar kādiem auglības rituāliem, dzimtas vai debesu kultu. Bedrīšu funkcija nav zināma: izteiktas ap 30 hipotēzēm, taču neviena no tām nav īsti pārliecinoša. Interesanti, ka taironi (indiāņi Kolumbijas Karību jūras piekrastē) savu bedrīšakmeņu dobumos salēja ūdeni, meta akmentiņus un tā zīlēja.
Skaidrs ir viens – šie akmeņi ir nozīmīgi kultūrvēsturiskie pieminekļi, Latvijas teritorijā vissenākie kulta akmeņi, šobrīd skaitā zināmi ap 75, tapuši pirms apmēram 3000–2500 gadiem.
Latvijas bedrīšakmeņu saraksts:
Daviņu II dobumakmens.
73. Ventnieku bedrīšakmens.
Aplūkojamie objekti.
A.Stapuļoņa dzirnakmeņu, dobakmeņu un pēdakmeņu kolekcija Pasvālē, Lietuvā.
Raksti.
Dundagas apkārtnē pie "Ventnieku" mājām uziets jauns bedrīšakmens.
Bērzainē atrasts par pazudušu uzskatītais Daviņu II dobumakmens.
Jēkabpilī atrod jaunu portatīvo bedrīšakmeni.
Saites.
Somugru tautas.
