Dzinēji
Tvaika dzinēji. Aleksandrijas Hērons izgudroja tvaika turbīnas priekšteci – eolipilu. Izmantoja ūdens tvaika radīto spēku kustības ierosināšanai - novietoja sfēru tējkannā. Uguns zem tējkannas pārvērta ūdeni tvaikā un tas pa caurulēm nonāca sfērā. Divas "L" formas caurulītes sfēras pretējāspusēs lāva tvaikam iziet un sfēra tai laikā griezās.
Ūdens dzinēji. Tos sāka izmantot viduslaikos kalnrūpniecībā un amatniecībā.
Ūdensdzirnavās spēcīgā ūdens straumē iegremdēja ūdensrata apakšējo daļu. To sauca par apakšpuses darbināmo ūdensratu.
Vēlāk izgudroja tādu ūdens dzinēju, uz kura ūdensrata ūdens plūda no virspuses – virspuses darbināmais ūdensrats.
Upi aizsprostoja ar dambi un ierīkoja šaurus kanālus, pa kuriem plūda ūdens. Ūdens iegrieza ratu, tas griezās un grieza vārpstu, kas cauri sienai bija ievadīta darbnīcā.
Metālapstrādē ūdensrats kustināja apmēram tonnu smagu veseri.
Papīrrūpniecībā ar ūdensrata palīdzību pacēla un nolaida spiedes.
Kalnrūpniecībā ar ūdensratiem izcēla rūdu un sūknēja ūdeni no šahtām. Kļuva iespējams šahtas rakt dziļākas.
Iekšdedzes dzinēji.
Elektrodzinēji. 1821.gadā angļu fiziķis M.Faradejs atklāja, ka magnēts rotē ap vadītāju, pa kuru plūst elektriskā strāva, un vadītājs, kurā plūst strāva, rotā ap magnētu - elektrodzinēja laboratoriskais modelis. Elektriskās mašīnas, kas darbojas motora režīmā un pārveido elektrisko enerģiju mehāniskajā enerģijā.
Reaktīvie dzinēji. Rīgā dzimušais baltvācu inženieris F.Canders 1930.-1933.gados izveidoja PSRS pirmos reaktīvos dzinējus OR-1 un OR-2, kas darbojās ar šķidro kurināmo.
Ūdeņraža dzinējs. 2008.gadā tika izgudrots kobalta-fosfora katalizators Tas ir slīdzinoši lēts materiāls un aizstās platīnuiekārtās, kas sadala ūdei ūdeņradī un skābeklī, tādējādi ražojot enerģiju.
