Droni, kaujas
Bezpilota lidaparāti.
FPW droni. First person wiew. Parasti meksimālais darbības attālums ir ap 20 km.
Populārākie ražotāji:
DJI (Ķīna).
Parrot (Francija).
Xiaomi (Ķīna).
Hover (Ķīna).
AeroVironment (ASV).
PSRS laikā izstrādāts kaujas drons Ту-141 «Стриж».
2021.gada Armēnijas-Azerbaidžānas karā par Kalnu Karabahu izšķirošu nozīmi azerbaidžāņu uzvarā nospēlēja Turcijā ražotie kaujas droni Bayraktar.
2017.gada ANO konvenciālo ieroču kontroles sēdē Bērklijas universitātes profesors Stjuarts Rasels prezentēja par plaukstu mazāku dronu, kas spējīgs nest 1 gramu sprāgstvielas - tas ir pietiekami daudz cilvēka nogalināšanai. Galvenais - tie spēj darboties spietos. Droni - slepkavas (slaughterbots).
Amerikāņu droni MQ-9 Reaper spēj iznīcināt kaujiniekus simtiem kilometru attālumā no bāzes.
Bayraktar. Turku ražotāja Baykar izgatavota taktiska bezpilota sistēma. Pašlaiks (2021.gada sākums) 180 tādi droni atrodas Tucijas, Kataras, Ukrainas un Azerbaidžānas rīcībā, arī Polija grasās pirkt 24 šos dronus. Bayraktar droni tehniski ir līdzvērtīgi amerikāņu MQ-9, taču ir daudz lētāki. Turku drons ir bruņots ar 4 raķetēm un lāzera tēmēšanas sistēmu, tā darbības tālums ir 200 jūdzes, ko ierobežo radiosakaru darbība (amerikāņu MQ-9 tā ir 5 reizes lielāka).
Ar šo dronu palīdzību mainīta kara gaita Sīrijā, Lībijā un kalnu Karabahā. Krievija pārtraukusi aviosatiksmi ar Turciju dēļ tā, ka tā šos dronus pārdevusi Ukrainai, kas tos daudz un efektīgi izmantojusi 2022.gada krievu-ukraiņu kara gaitā.
Ace One. Ukraiņu teorētiski izstrādāts kaujas drons. Apgādāts ar stealth tehnoloģiju, turboreaktīvo dzinēju un var nest 1 t smagu apbruņojumu:
- garums - 8 m, platums - 11 m;
- maksimālais ātrums - 0,95 Maxa;
- maksimālais pacelšanās augstums - 13,5 km;
- darbības radiuss - 1,5 km.
Drona un tā zemes stacijas ražošanas izmaksas plānotas 12-13 miljoniem dolāru.
Switchblade. "Saliekamais nazis." Tāds nosaukums saistīts ar to, ka atsperoti spārni atrodas sakļautā veidā palaišanas iekārtas iekšienē un atvāžas tad, kad drons tiek izšauts gaisā. Droni-pašnāvnieki. Aprīkoti ar kamerām, tēmēšanas sistēmām un kaujas galviņām. Drons var nest Javelin tipa kaujas lādiņu bruņutehnikas iznīcināšanai. Ražotājs - AeroVironment.
Vairāki modeļi. Piemēram, 300.modelis var iznīcināt mērķi līdz 10 km attālumā, ierobežots lidojuma laiks sakarā ar akumulatora izmēru. Svars - ap 2,5 kg. 600.modelis sver 23 kg, spēj uzbrukt ar ātrumu 185 km/st. Tas var tikt uzstādīts uz transporta platformas zemē, kā arī izmantors kā gaiss-virsma tipa trieciena lādiņš.
Krievu droni.
Orions. «Орион» To sāka izstrādāt 2011.gadā krievu uzņēmums "Kronštate" («Кронштадт»). Domāts izlūkošanai un ilgstošai patrulēšanai 5-7 km augstumā. Tāpat spēj dot triecienu ar raķetēm un bumbām - vienlaicīgi spēj nest 6 vadā'mās aviācijas bumbas КАБ-20 vai arī 3 lielās - КАБ-50. 2015.gadā, pārsaucot par «Иноходец», šo dronu ņēma bruņojumā krievu armija, bet eksporta nosaukums palika "Orions." Svars - līdz tonnai, var pacelties līdz 7,5 km augstumam. Lidojumā var atrasties veselu diennakti kopā ar 60 km svaru. Darbības rādiuss ir 250 km un ātrums - 120 km/st. Kritiķi uzsver, ka tā trieciena spējas ir neefektīvas.
Ērglēns-10. "Орлан-10."
Lancete.
Priekšpostenis.
"Суперкам."
"Мерлин."
Striž. Jau padomju laikā izstrādāts drons, ko ukraiņai pārviedojuši par kamikadzi.
“Gerbera.” Lēts putuplasta un finiera drons, kas pēc izmēra un radioelektroniskā atstarojuma līdzīgs “Shahed” dronam, to var izmantot izlūkošanai un aprīkot ar nelielu sprāgstvielu daudzumu, taču tā galvenais uzdevums parasti ir noslogot pretgaisa aizsardzības sistēmas masveida uzbrukumu laikā.
Droni ar reaktīvo dzinēju karā parādījās 2025. gada vasarā un ieguva “Geraņ-3” Krievijā vai “Shahed-238” nosaukumu Irānā. Tie spēj sasniegt 550-600 km/h lielu ātrumu, taču pie maksimālā ātruma tiek patērēts vairāk degvielas un sarūk sniedzamības attālums, tāpēc lielāko maršruta daļu tie pārvietojoties ar 300-350 km/h lielu ātrumu.
“Shahed” drons 2024. gada 7. septembrī Latvijā ielidoja no Baltkrievijas puses un nogāzās Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Irāņu droni.
Šahīds. Pazīstams ar to, ka Irānas varas iestādes vairākus simtus šo dronu nodevuši krievu karaspēka rīcībā krievu-ukraiņu kara laikā. Krievi to pārsauca par Geraņ un izmantoja kā precīzus kaujas ieročus objektu spridzināšanai ukraiņu aizmugurē. Drons spēj pārvarēt vairāku simtu kilometru attālumu, nes ap 40 kg sprāgstvielas. Skaļš - dzirdams pat 10 km attālumā. Ukraiņi iemanījušies tīri efektīvi tos notriekt, pat ar strēlnieku ieročiem.
“Shahed-136” drons sver aptuveni 200 kilogramus, aptuveni 40 kilogramu ir kaujas galviņas svars. “Shahed” ir 3,5 metrus garš un 2,5 metrus plats un spēj nolidot vairāk nekā 2000 kilometru.
“Shahed-136” aprīkoti ar četrcilindru divtaktu benzīna motoriem, kuru radītās un tālu dzirdamās skaņas dēļ iesaukti par “lidojošajiem mopēdiem.” Viena “Shahed” drona izmaksas avotos tiek lēstas 20 000 – 50 000 ASV dolāru robežās. Salīdzinājumam – viena spārnotā raķete izmaksā aptuveni miljonu dolāru, bet “Patriot” pārtvērējraķete aptuveni 4 miljonus dolāru.
Propellera piedziņas “Shahed-136” lido ar aptuveni 185 kilometru stundā lielu ātrumu. Laika gaitā dronu tehniskās iespējas gan uzlabotas, sasniedzot lielāku augstumu, ātrumu un noturību pret elektroniskās karadarbības sistēmām.