Francijas karaļi (843.-1848.g.)
Francijas karaļi būtu uzskaitāmi sākot ar 843.gadu, kad 3 Kārļa Lielā mazdēli noslēdza Verdenas līgumu par Franku impērijas sadalīšanu un tādējādi radās 3 valstis, no kurām viena bija Francija.
Pirms 843.gadā Francijas teritorijā pastāvēja Franku valsts ar saviem Merovingu, Karolingu un citiem ķēniņiem.
Kronēšana. Kopš XI gs. Francijas karaļus kronēja Reimsā - gotiskajā Dievmātes katedrālē (Cathedrale Notre Dame).
Kapitālisma ienākšanas laikā franču karaļiem izveidojās greznākais galms Eiropā. Agrāko neatkarīgo valdnieku – hercogu un grāfu – pēcteči kļuva par karaļa galminiekiem un darbs galmā bija ļoti izdevīgs – te maksāja labu algu un deva vērtīgas dāvanas. Karalis izdomāja muižniekiem daudz nevajadzīgu amatu.
Galminieku „darbs” sākās, kad karalis pamodās. Viens galminieks atvēra karaļa gultas aizkaru, otrs padeva zeķes, trešais zābakus. Karali ģērba vairāki desmiti cilvēku. Ar tādām pat ceremonijām karalis devās arī gulēt. Bez galminiekiem karali apkalpoja vēl vairāki tūkstoši kalpu.
Milzīgas naudas summas tērēja piļu būvei, kā arī dārgu mēbeļu un paklāju iegādei. Visu gadu nepārtraukti notika balles, svētki un maskarādes. Dižciltīgie augstmaņi ballēs dižojās viscaur dārgakmeņiem izrotātos tērpos. Karaļa valsts kase maksāja par galminieku greznajiem tērpiem.
Versaļas pils. Francijas galma pastāvīgā rezidence no 1682.-1789.gadam. Pils un dārzu kompleksu centās atdarināt lielākie Eiropas galmi.
Karolingu dinastija (843.-987.g.).
Kārlis Plikpauris (843.~870.g.).
Dzīvesgājums. Verdenā 843.gadā tika noslēgts līgums par Kārļa Lielā Franku valsts sadali starp viņa mazdēliem Lotāru, Ludviķi Vācieti un Kārli Plikpauri. Ludviķim Vācietim pienācās zemes uz austreņiem no Reinas - Austrumfranku karaļvalsts. Šis brīdis tiek uzskatīts par Vācijas valsts aizsākumu.
No Karolingu dinastijas dāvāja Šartras pilsētai pašu vērtīgāko relikviju – apmetni, kuru lietoja Marija dzemdībās. Nikni cīnījās ar citu karolingu dinastijas pārstāvi - Austrumfranku valsts (vēlākās Vācijas) karali Ludviķi I (vai II?) Vācieti, ar kuru 870.gadā sadalīja Lotaringiju.
Kārlis Resnais.
Ludviķis Vientiesis.
Kārlis Vientiesis (?-923.g.). Burgundijas hercogs Rauls savienībā ar Parīzes grāfu Robertu sakāva Kārli vientiesi 923.gadā kaujā pie Suasonas un gāza to no troņa.
Rauls, Burgundijas (923.-936.g.). Burgundijas hercogs, Francijas karalis no 923. līdz 936.gadam. Savienībā ar Parīzes grāfu Robertu cīnījās pret Francijas karali Kārli Vientiesi. Pēc uzvaras pie Suasonas pār to, gāza no troņa un kāpa tajā pats un tika kronēts.
Uzvarējis virknē kauju pret normāņiem.
Ludviķis V Slinkais (986.-987.g.).
Biogrāfija. Pēdējais Karolingu dinastijas pārstāvis Francijā.
Dzimis ap 967.gadu.
Savas varas laikā bija tikai nomināls karaļa varas nesējs. iespējams ar to saistīts viņa pievārds "slinkais." Viņa vadītā Francija X gs. faktiski sadalījās daudzās pastāvīgās feodālās senjorijās.
Pēc Ludviķa V nāves Francijas tronis pārgāja pie Kāpetingiem.
Kāpetingu dinastija (987.-1328.g.).
Hugo Kāpets (987.-996.g.).
Roberts II (996.–1031.g.).
Henrijs I (1031.-1060.g.).
Filips I (1060.-1108.g.).
Ludviķis VI (1108.-1137.g.).
Ludviķis VII Jaunais (1137.–1180.g.).
Filips II Augusts (1180.-1223.g.).
Ludviķis VIII Lauva (1223.-1226.g.).
Ludviķis IX Svētais (1226.-1270.g.).
Filips III (1270.–1285.g.).
Filips IV Skaistais (1285.–1314.g.).
Ludviķis X (1314.-1316.g.).
Jānis I (1316.g.).
Filips V Garais (1316.-1322.g.).
Kārlis IV (1322.-1328.g.).
Kāpetingu dinastija, Valojas nams (1328.-1589.g.).|
Filips VI (1328.-1350.g.).
Jānis II Labais (1350.-1364.g.).
Kārlis V (1364.-1380.g.). 1370.gada 22.aprīlī pēc viņa pavēles ieliek pirmo pamatakmeni Bastīlijai.
Kārlis VI (1380.-1422.g.).
Kārlis VII (1422.-1461.g.).
Ludviķis XI (1461.-1483.g.).
Kārlis VIII (1483.-1498.g.).
Kāpetingu dinastija, Valojas-Orleānas nams (1498.-1515.g.).
Ludviķis XII (1498.-1515.g.).
Kāpetingu dinastija, Valojas-Angolēmas nams (1515.-1589.g.).
Francis I (1515.-1547.g.).
Indriķis II (1547.-1559.g.). Anrī II (~1588.g.-???)
Katrīna Mediči (ap 1588.g. valdījusi 7 gadus-? ).
Francis II (1559.-1560.g.).
Kārlis IX (1560.-1574.g.).
Henrijs III (1574.–1589.g.).
Kāpetingu dinastija, Burboņu nams (1589.–1792.g.).
Indriķis IV (1589.-1610.g.). "Indriķis IV un spāņu sūtnis," angļu gleznotājs R.P.Boningtons.
Ludviķis XIII (1610.-1643.g.).
Ludviķis XIV (1643.-1715.g.).
Francis I (1708.-1765.g. - ?).
Ludviķis XV (1715.-1774.g.).
Ludviķis XVI (1774.–1792.g.).
Lielā Franču revolūcija (1792.-1797.g.). Tās sākumā nocirta galvu karalim Ludviķim XVI.
Napoleona karu laiku valdīšana. 1804.gadā Napoleons I nodibināja franču imperatoru Bonapartu dinastiju (franciski - Bonaparte, itāliski - Buonaparte). Kā imperatori bonaparti valdīja Francijā 1804.-1814.gados, 1815. un 1852.-1870.gados. Napoleona I brālis Žozefs (1768.-1844.g.) bija Neapoles karalis (1806.-1808.g.) un Spānijas karalis (1808.-1813.g.); Ludviķis (1778.-1846.g.) - Holandes karalis (1806.-1810.g.); Žeroms (1784.-1860.g.) - Vestfālenes karalis (1807.-1813.g.), Francijas maršals 1850.g. Pēc Vaterlas kaujas 1815.gadā bonaparti zaudēja troņus. Dinastiju atjaunoja Napoleons III (valdīja 1852.-1870.g.).
Napoleons I Bonaparts (1802.-1814.g.). 1802.-1804.g. prezidents, no 1804.g. - imperators.
Ludviķis XVIII (1814.-1815.g.). Burboņu dinastija.
Napoleons I Bonaparts (1815.g. marts-jūnijs). Tā saucamo "100 dienu" laikā.
Burboņu dinastija. Atjaunota.
Ludviķis XVIII (1815.-1824.g.).
Kārlis X (1824.-1830.g.).
Ludviķis Filips (1830.-1848.g.).
1848.gada februārī Parīzes nemiernieki gāza pēdējo Francijas karali Ludviķi Filipu un pēc tam Franciju pasludināja par republiku.
Napoleons III (1852.-1870.g.).
Pēc 3.republikas nodibināšanas 1870.gadā beidzās bonapartu vara un monarhu vara Francijā vispār.
Saites.
Francija.
