Ludviķis IX Svētais (1226.-1270.g.)
Laikabiedri iesaukuši par Svēto.
Francijas karalis no 1226. līdz 1270.gadam, Sestā un Astotā krusta karu dalībnieks.
Radniecība. Vectēvs – Ludviķis VII.
Brāļi – Roberts Artuā un Anžujas Kārlis.
Dēls - Filips III (nākamais karalis).
Dzīvesgājums.
Viņam patika medīt ar ēģiptiešu dzinējsuņiem karaliskajā Fontenblo mežā.
Darbība Sestajā krusta karā. 1246.gadā noīrēja kuģus no dženoviešiem un piziešiem, par to maksāja templieši. Karagājienā ņēma līdzi arī savu lauleni, brāļus – Robertu Artuā un Anžujas Kārli, personīgo biogrāfu Žanu de Žuanvillu un visu Francijas bruņniecību. Templieši līdz pēdējam esot atrunājuši Francijas karali - tie bija par sarunām vai par diversiju, bet ne par liela mēroga karu. Tomēr Ludviķis IX atteicās no jebkādām sarunām. Vēl vairāk – karalis ar dūrēm esot meties virsū Lielmestram un noliedzis pieņemt jebkādus saracēņu sūtņus bez karaļa atļaujas. Tāpat ne labāk karalis uzņēma templiešu otrā sabiedrotā – mongoļu, sūtni, kuri arī vēlējās noslēgt savienību pret saracēņiem 1249.gada ziemā.
Tā nu 1249.gada jūnija sākumā flote ieradās pie Ēģiptes krastiem. Karaļa galms nokāpa krastā Damietā (Nīlas grīvā) un deva par dzīvojamo vietu mošeju kompleksu. Templieši gan nevēlējās dzīvot mošejās un uzcēla blakus paši savu nometni Mālotas salā, Tika plānots karagājiens pa Ēģipti.
Karagājiens izvērtās lēns. Krusta karotāji devās augšup pa Nīlu airu galērās. Tās pret straumi un vēju dienā spēja pārvarēt tikai 1 ljē. Krastos pulcējās mameluku vienības, kas tracināja krustnešus. Pirmās sadursmes ar saracēņiem nokāpjot krastā sākās tikai decembra sākumā – pirmā bija kauja ar 300 turkiem, kuras laikā demonstratīvi ignorēja templiešus. Grāfs Artuā ielauzās Mansūras pilsētā un nogalināja emīru Fakredinu – labu templiešu paziņu. Grāfs metās auļos pa pilsētu, neieklausoties templiešu aicinājumos piesargāties. Tādējādi tas ar saviem vīriem otrā pilsētas malā iekļuva emīra Beibarsa mameluku gvardes slazdos. Tie tika apšauti ar bultām un nomētāti ar akmeņiem no māju jumtiem. Neviens no grāfa Artuā karadraudzes neatgriezās – bojā gāja 300 bruņinieki. Templieši zaudēja 80 jātniekus.
Sakāve bija skarba. Bet tad karalim ievajadzējās no templiešiem naudu – 30 000 liras. Templieši tam atteica. Tad karalis naudu atņēma ar varu. Templieši mēģināja pierunāt karali vienoties ar damaskiešiem, tad Jeruzālemes karalisti vēl varētu glābt. Templieši bez karaļa ziņas risināja sarunas ar saracēņiem, par ko Ludviķis IX bija visai izbrīnīts un vēlēja Lielmestram pārtraukt tās, lai gan vienošanās bija tuvu. Par sodu Ludviķis IX pieprasīja, lai tiktu padzīts sarunu vedējs – brālis Igo de Gijoms. No šī brīža ordeņa un Francijas karaļnama attiecības tika neglābjami sabojātas.
Krita musulmaņu gūstā Sestā Krusta kara laikā. Atbrīvots pret izpirkumu, par viņu samaksāja templieši.
Darbība Astotajā krusta karā. 1270.gadā Eiropā sāka aģitēt par Astoto krusta karu. Krustnešus vadīja Francijas karalis Ludviķis IX. Viņa plānos bija iekarot Kairu, izsēžoties malā Ifrīķijā. Taču tā paša gada augustā Ludviķis IX nomira no mēra un līdz ar to viss karagājiens izčākstēja.
Reliģija. Lielu daļu sava valdīšanas laika ziedoja, lai pavalstniekiem uzspiestu savus reliģiskos uzskatus. Vienīgais Francijas karalis, kurš pēc nāves tika izsludināts par svēto. Cīnījās pret lāstu un tamlīdzīgu vārdu lietošanu.
Saites.
Franču karaļi (843.-1824.g.).
