Napoleons III (1852.-1870.g.)
Franciski - Louis-Napoléon Bonaparte, Šarls Ludviķis Napoleons Bonaparts. Mājinieki sauca viņu par Plon-Plon.
Bonapartu dinastijas pēdējais Francijas imperators no 1852. līdz 1870.gadam.
1848.gada jūnijā par prezidentu tika izvēlēts Napoleona I Bonaparta radinieku Ludviķi Napoleonu Bonapartu, 4 darīja galu republikai, kronējoties par imperatoru Napoleonu III.
Radniecība. Tēva brālis - Napoleons I.
Sieva - Eiženija de Montiho (Eugénie de Montijo), pēdējā Francijas imperatrese. Atzīta Eiropas modes noteicēja. Dzimusi 1826.gada 5.maijā Granādā (Spānija). Galmā tenkoja, ka viņa ir rakstnieka Prospēra Merimē ārlaulības meita. Dzīvodama Madridē, viņa piekopa savam laikam visai brīvu dzīves stilu - jāja uz zirga bez sedliem, peldēja brasā un paukoja, tā ārkārtīgi šokēdama augstākās sabiedrības dāmas.
/Napoleons_III.jpg)
Dzīvesgājums. 1850.gadu beigās Napoleona III pārvaldītā Francija atradās varenības zenītā. Tikko bija beidzies frančiem veiksmīgais franču-austriešu karš, sekmīgas bija militārās ekspedīcijas Tālajos Austrumos (Ķīnā un Japānā) kā arī Sīrijā.
Uzrakstījis grāmatu "Pauperisma iznīcīnāšana," ko uzdāvinājis arī savai nākamajai sievai.
1853.gada 29.janvārī 9:00 vakarā salaulājās ar sievu Eiženiju Parīzes Dievmātes katedrālē.
Napoleons III un grāfs Senžermēns. 1860.gadā imperators Napoleons III nozīmēja īpašu komisiju, kurai vajadzēja noskaidrot vai patiesi grāfs Senžermēns ir dzīvs, un kurš no visiem uzurpatoriem ir īstais. Runā, ka no tā nekas neesot sanācis.
Meksikas avantūra (1861.-1867.g.). 1861.gadā Parīze pievērsās Meksikai, kurā Napoleons III samanīja iespēju atkārtot ko līdzīgu kā viņa priekšgājēja Napoleona I Ēģiptes karagājiens. Meksikas ekspedīcijas ideju sākumā atbalstīja arī briti un spāņi.
Par intervences ieganstu kalpoja Meksikas valdības atteikums maksāt parādus angļiem un frančiem, un tās rezultātā bija nodomāts izveidot izveidot Meksikas impēriju. Tāda Meksikā bija jau XIX gs. sākumā, taču noturējās neilgi. Par nākamo valdnieku tika uzaicinats Austrijas erchercogs no Hābsburgu dzimtas Maksimiliāns Ferdinands.
Jau sākumā franču ekspedīcijas korpuss cieta sakāves kaujās ar meksikāņiem. Uz to Napoleons III atbildēja ar vēl 30 000 franču kareivju nosūtīšanu pāri okeānam. Frančiem izdevās izspiest meksikāņu valdības spēkus no lielajām pilsētām, taču beigu uzvaru gūt neizdevās un Maksimiliāns Ferdinands tronī turējās tikai ar franču durkļu palīdzību.
Karš turpinājās, franči cieta lielus zaudējumus ne tikai militāri, bet arī no slimībām. Karš dārgi izmaksāja Francijas valsts kasei. Tā Napoleons III no lēma izbeigt šo avantūru un 1867.gada marta vidū franču karaspēks pameta Meksiku. Maksimiliāns tika pamests likteņa varā un pēc 4 mēnešiem meksikāņi viņu nošāva.
Šī avantūra ekonomiski dārgi izmaksāja Francijai un cieta arī Napoleona III prestižs.
Napoleons III cieta sakāvi arī karā pret prūšiem 1870.-1871.gados, Francija zaudēja Elzasu un Lotringiju.
Napoleona III represīvā režīma laikā frančiem radās ideja par Brīvības statujas dāvināšanu amerikāņiem.
1867.gada 23.aprīlī Napoleonu III kopā ar britu karalieni Viktoriju noraidīja plānu būvēt tuneli zem Lamanša.
1870.gadā Napoleona III armija tika smagi sakauta no prūšiem.
10 gadu laikā Napoleons III zaudēja visus savus līdzšinējos iekarojumus.
Pēc 3.republikas nodibināšanas 1870.gadā beidzās bonapartu vara.
Aplūkojamie objekti.
Svētās sirds katedrāle. XIX gs. celts katoļu dievnams Guandžovā. Tapis, pateicoties Napoleona III un franču katoļu ziedojumiem.
Saites.
Francijas karaļi (843.-1792.g.).
