Ludviķis XVI (1774.–1794.g.)
Louis.
Pēdējais Burbonu dinastijas Francijas karalis no 1774. līdz 1794.gadam.
Radniecība. Vectēvs - Ludviķis XV, iepriekšējais karalis.
Brālis - Ludviķis XVIII, kas kļuva par karali pēc Napoleona I Bonaparta kariem Eiropā.
Laikam taču bija arī otrs brālis - Kārlis X (kas tas tāds?).
Sieva - Marija Antuanete (???), Austrijas princese.
/Ludviis_XVI.jpg)
Dzīvesgājums. Dzimis 1754.gadā.
Vadīja savu un galma dzīvi izšķērdībā, nerēķinoties ar valsts iedzīvotāju vajadzībām.
Tas izsauca tautas sacelšanos - Lielo Franču revolūciju. Revolūcijas sākumā ģenerālis Dumurjē lika priekšā karalim Bastīlijas aizsardzības plānu, bet sacēlusies tauta 1789.gada 14.jūlijā triecienā ieņēma neieredzēto Bastīlijas cietoksni, kas kalpoja par cietumu.
Varu zaudējušais Ludviķis XVI 1791.gadā atzina konstitūciju, kas ierobežoja monarha varu, tomēr slepus aicināja citus Eiropas monarhus uz intervenci.
Nāve. Par intervences aicinājumiem karalis tika apsūdzēts valsts nodevībā 1794.gada janvārī viņu kopā ar sievu Mariju Antuaneti sodīja ar nāvi giljotinējot Parīzē, Revolūcijas laukumā. Nāvessods notika publiski, un daudzi parīzieši bija ieradušies to noskatīties. Nocirsto galvu bende atdeva Tiso kundzei, kas no tās pagatavoja atlējumu vaska figūrai.
Līdz ar to faktiski izbeidzās Burbonu dinastija Francijā un karaļu valdīšana vispār (lai gan uz īsu brīdi ar Ludviķi XVIII pēc tam karaļu valdīšana tika atjaunota).
Atradumi.
Asiņainais mutautiņš. Pēc ekzekūcijas 1794.gada janvārī skatītāji savus nēzdodziņus mēca karaļa asinīs. Viens no šiem mutautiņiem glabājoties kādā privātā kolekcijā Itālijā. Tas atrodas izgrebtā ķirbī (kalabasā), uz kura esošs uzraksts vēsta, ka kāds Maksimilijēns Burdalū iemērcis savu kabatas lakatiņu Francijas karaļa asinīs. 2012.gadā franču un spāņu zinātnieki izpētīja šīs asins paliekas, to DNS sakrītot ar karaļa Henrija IV (arī Burbonu dinastija) mumificētajām atliekām - viņa galvu.
Saites.
Lielā Franču revolūcija (1789.-1799.g.).
Francijas karaļi (843.-1824.g.).
