Ludviķis Filips (1830.-1848.g.)
Pēdējais Francijas karalis no 1830. līdz 1848.gadam.
Radniecība. Piederēja Burbonu dzimtai.
Dzīvesgājums. Orleānas hercogs. Viņu dēvēja par "pilsoņu karali," jo revolūcijas laikā viņa tēvs bija bijis jakobīņu pusē. Ludviķis Filips atteicās no daudzām karaļa privilēģijām. viņš pastaigājās pa Parīzes ielām vienkārša pilsoņa apģērbā.
Troni ieņēma pēc tam, kad 1830.gadā tauta gāza iepriekšējo karali Kārli X.
Baidoties, ka Likumdošanas sapulcē pie varas varētu nākt radikāļi, karalis noteica augstu mantas cenzu. Tādēļ vēlēšanās piedalījās tikai 2% pilsoņu.
1835.gadā pret viņu tika veikts atentāts, kura laikā gāja bojā bijušais Napoleona I karavadonis E.Motjē.
Karaļa gāšana. Pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, trūcīgie iedzīvotāji uzskatīja, ka jāmaina likumi, taču nespēja to izdarīt, jo nevarēja piedalīties vēlēšanās. Pirms kārtējām vēlēšanām trūcīgo aizstāvji organizēja tā sauktos "tējas vakarus" - sanāksmes, kurās uzstājās ar runām un aicināja karali mainīt vēlēšanu likumu.
Saprotot, ka šīs sanāksmes var izraisīt nemierus, valdība tās aizliedza. Tomēr Parīzes trūcīgie sapulcējās sanāksmju vietā, kur tiem notika sadursme ar karaspēku. Pēc tās 1848.gada februārī sākās nemieri - izcēlās Februāra revolūcija, kas norisin ājās uz daudzu citu Eiropas revolūciju fona. 24.februārī revolucionāri ieņēma karaļa pili, Ludviķis Filips bija spiests atteikties no troņa un Franciju pasludināja par republiku.
1848.gada februārī Parīzes nemiernieki gāza pēdējo Francijas karali un pēc tam Franciju pasludināja par republiku.
Saites.
Francijas karaļi (843.-1848.g.).
